Skolēnu brīvdienas, vasara, siltie laikapstākļi mudina vairāk laika pavadīt pie ūdens, tomēr neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem.
Gada siltākie mēneši ir laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens – pērn laika posmā no maija līdz septembrim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izglāba 32 cilvēkus, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, bet traģiski atpūta pie ūdens pērn beidzās 58 cilvēkiem, tai skaitā pieciem bērniem. Savukārt šogad Vidzemē ugunsdzēsēji glābēji uz glābšanas darbiem pie vai uz ūdens palīgā steigušies jau četras reizes, izglābti seši cilvēki. Vairumā šo situāciju cilvēku dzīvības glāba fakts, ka mugurā bija glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka atrašanās un pārvietošanās ar laivu ir saistīta ar dažādiem riskiem un lielu bīstamību, jo dažādu apstākļu ietekmē laiva var apgāzties, turklāt šobrīd ūdens temperatūra ir zema, līdz ar to cilvēkam, atrodoties ūdenī, iespējama vispārēja ķermeņa atdzišana. Turklāt ne vienmēr negadījumiem uz ūdens ir aculiecinieki, kas laikus var piezvanīt glābšanas dienestiem.
– Lai izvairītos no traģiskiem negadījumiem uz ūdens, VUGD aicina cilvēkus, atrodoties ūdens transportlīdzeklī, uzvilkt glābšanas vestes, kas, notiekot negadījumam, turēs cilvēku virs ūdens un dos vairāk laika un iespēju izglābties. Personām, kas jaunākas par 12 gadiem, ir obligāti jālieto glābšanas veste. Tā ir obligāta arī pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot, nodarbojoties ar ūdensslēpošanu un citiem ūdenssporta veidiem, – skaidro Sandra Vējiņa. – Vēl kāda būtiska lieta, kuru svarīgi zināt, – piepūšamie matrači, riņķi, uzroči nav drošības garants atpūtā pie un uz ūdens, tās ir tikai rotaļlietas. Tās var izlaist gaisu, strauju temperatūras svārstību rezultātā deformēties (karsta saule, vēss ūdens). Šo rotaļlietu izmantošana nepasargā no noslīkšanas. Tādēļ, ja tos izmantojam, bērni un jaunieši ir jāuzmana vēl rūpīgāk. Ugunsdzēsēji glābēji gan īpaši uzsver, ka bērni pie ūdenstilpēm ir jāuzmana nepārtraukti. Jāpiekrīt, ka vecākiem tā nemaz nav atpūta, bet gan 100% uzmanības pievēršana savai atvasei. Maldīgs ir priekšstats, ka cilvēks slīkstot spēj skaļi saukt palīgā. Dzīvē tā nenotiek. Slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nespēj skaļi kliegt un vicināt rokas. Vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie, – ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.
Ugunsdzēsēji glābēji atzīst, ka biežākie slīkšanas iemesli ir pārgalvība, neprasme peldēt, savu spēju pārvērtēšana, peldēšana vai pārāk strauja ieiešana aukstā ūdenī, kas izraisa krampjus un citas veselības problēmas, kā arī izkrišana no laivas/laivas apgāšanās, kad laivotājiem mugurā nav uzvilktas glābšanas vestes. Vairumu no šiem iemesliem varētu novērst, ja vien būtu ievērota drošības ābece. Bet kā rīkoties, ja nelaime tomēr notikusi?
Turpina Sandra Vējiņa: – Nekavējoties zvanīt uz 112, pēc iespējas precīzāk izstāstīt, kur un kas notiek. Nevajag pabļaut – piezvaniet uz 112! – un pašam mesties ūdenī. Diemžēl, ja uzdevums nav kādam konkrēti adresēts, tad to visbiežāk neizdarīs neviens. Ja nelaime notiek nomaļā vietā, tālāk no ceļa, tad vienu cilvēku nosūtiet uz ceļu sagaidīt glābējus un mediķus. Būtiski atcerēties, ka šādās situācijās svarīga ir katra sekunde – jo ātrāk glābēji ieradīsies, jo lielāka iespēja cilvēku izglābt. Bet, lai operatīvie dienesti varētu ierasties palīgā, cilvēkam ir jāzina adrese jeb vieta, kurš viņš atpūšas. Diemžēl mūsdienās mēdzam ļoti uzticēties tehnoloģijām, nesekojam līdzi – ne kur esam atbraukuši atpūsties, ne, piemēram, laivojot – pa kuru upi to darām. Kad glābēji ir izsaukti, tad nelaimē nonākušajam var pamest jebko, kas palīdzēs noturēties virs ūdens, – tā var būt tukša plastmasas ūdenspudele, bumba, striķis, koka zars utt. Ļoti izvērtējiet savas zināšanas par pareizu glābšanas tehniku un fizisko stāvokli. Ja esat par sevi un savām iemaņām pārliecināts, tikai tad dodieties pats palīgā slīkstošajam. Ja neesat, tad nemetieties ūdenī palīgā, jo slīkstošais jūs var novilkt zem ūdens. Labākā palīdzība ir parūpēties, lai notikuma vietā pēc iespējas ātrāk ierodas glābēji. Tādēļ ikvienā ģimenē, pārrunājot drošības jautājumus, der atgādināt šo vienkāršo glābšanas algoritmu – redzu slīkstošo -> informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112 -> pametu kādu priekšmetu -> pats nedodos glābt -> sagaidu glābējus un mediķus. Regulāra drošības jautājumu pārrunāšana ļauj šīs zināšanas nostiprināt, un situācijā, kur nepieciešama pareiza rīcība, cilvēks nedomā, bet jau rīkojas. Tādēļ arī VUGD ugunsdzēsējiem glābējiem katru mēnesi ir noteikts nodarbību plāns, kurā iekļautas teorētiskās un praktiskās nodarbības, jo savas zināšanas un iemaņas ir nepārtraukti jāuzlabo un jāatsvaidzina. Glābšanas darbos uz ūdens ir ļoti maz laika, svarīga katra sekunde, tāpēc šo nodarbību laikā noslīpējam savu komandas darbu, lai, ierodoties notikuma vietā, katrs no komandas bez vārdiem nekavējoties uzsāktu veikt darbības, kuru mērķis ir izglābt cilvēku. Ugunsdzēsēji glābēji aicina – atpūtīsimies apdomīgi, ievērojot drošības prasības!
09.06.2021.
