Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji 2020. gadā devās uz 2362 notikumiem, no kuriem 887 bija ugunsgrēki, 1041 – glābšanas darbi, bet 434 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā dzēsti 32 meža ugunsgrēki, tas ir par 42 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2019. gadā.
Ugunsgrēku skaits bija mazākais pēdējos trīs gados, un lielā mērā to ietekmēja ievērojamais kūlas ugunsgrēku kritums – no 458 kūlas ugunsgrēkiem 2019. gadā uz 276 ugunsgrēkiem 2020. gadā. Glābšanas darbu skaits nedaudz pieauga, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās. Kāds aizvadītais gads bijis Madonas daļas, kā arī Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu ugunsdzēsējiem glābējiem, to skaidroja Madonas daļas komandieris Māris Bulders.
– Kā ir aizvadīts 2020. gads, un kā kopumā tas tiek vērtēts?
– Aizvadītajā gadā Madonas daļas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu ugunsdzēsēji glābēji kopumā dzēsuši 116 ugunsgrēku, četrus meža ugunsgrēkus, devušies uz 152 glābšanas darbiem, bet vēl 19 notikumi ir bijuši maldinājumi. Kopējais izsaukumu skaits nedaudz ir pieaudzis, ko var saistīt ar faktu, ka iedzīvotāji, redzot nelaimi, zvana uz 112 un sauc palīgā. Mūspusē nedaudz pieaudzis izsaukumu skaits gan uz ugunsgrēkiem, gan arī glābšanas darbiem. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos mūspusē ir cietuši trīs cilvēki – viens Cesvaines novadā, divi Lubānas novadā.
Vidzemē pērn ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki, ugunsgrēkos cieta 24 cilvēki, bet izglābti kopumā 17 cilvēki. Diemžēl pieci no bojāgājušajiem ir mūspusē – Madonas novadā četri un Cesvaines novadā viens cilvēks. Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot (4), kā arī nepareiza apkures ierīces ekspluatācija (1). Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamajās ēkās, var secināt, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Turklāt lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties savās guļamistabās. Šādā veidā bojāgājušo skaitu ir iespējams samazināt, uzstādot mājokļos dūmu detektorus, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un tādējādi ļautu tiem laikus pamest degošās telpas. Diemžēl izsaukumos redzētais apliecina, ka neesam parūpējušies par savu un tuvinieku drošību. Paši esam pārgalvīgi, ignorējam drošības ābeci – piemēram, smēķējot gultā. Un uguns nesaudzē, tā ne tikai silda, ja esam vieglprātīgi.
– Vai prasība par dūmu detektoriem mājokļos ir uzlabojusi kopējo situāciju, kas saistīta ar ugunsnelaimēm?
– Jā, ir mums arī labie piemēri – piemēram, Lubānā, kur dega vienstāva dzīvojamās ēkas starpstāvu pārsegums 2 kvadrātmetru platībā, par ugunsgrēku mājas iemītniekiem bija signalizējis dūmu detektors, kas ļāva laikus pamosties, evakuēties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Nelaime tika ātri pamanīta, izsaukta palīdzība. Diemžēl mūsu novērojumi liecina, ka tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā aizvadītajā gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors, bet vēl bēdīgāka ir statistika par tiem ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvē-
ki – septiņos no astoņiem mājokļiem, kuros notika traģiski ugunsgrēki, nebija uzstādīts dūmu detektors. Mūspusē visos piecos gadījumos, kad cilvēki gāja bojā, mājokļos nebija uzstādīti dūmu detektori. Tādēļ aicinu ikvienu iedzīvotāju pārskatīt savu saimniecību un, ja mājoklī vēl nav uzstādīts dūmu detektors (kam tur gan jau vajadzētu būt), to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Tās ir rūpes par savu un tuvinieku drošību! Jo aizvadītā gada skaitļi ir nepielūdzami – dzīvojamajā sektorā dzēsām 19 ugunsgrēku, tikai trīs mājokļos bija uzstādīti dūmu detektori.
Tāpat redzam, ka pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir bojājumi elektroinstalācijā. Tādēļ aicinu katru saimnieku piesaistīt sertificētu meistaru un veikt elektroinstalācijas pārbaudi, lai šādas nelaimes izslēgtu. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka šādas pārbaudes jāveic regulāri, diemžēl to bieži neievēro.
– Ziemā katru nedēļu lasām, ka dzēšat sodrējus māju dūmvados. Kā šoziem ar šādiem izsaukumiem?
– Pirms gada apkopotā informācija rādīja, ka izsaukumu skaits uz degošiem dūmvadiem ir samazinājies, 2020. gadā esam gandrīz turpat, kur pirms diviem gadiem – šajā jomā izbraukumu skaits ir pieaudzis. Taču arī te mums ir bijuši veiksmīgi stāsti, kur arī par sodrēju degšanu dūmvadā un piedūmojumu mājoklī bija signalizējis dūmu detektors. Šis izsaukums bija aprīlī, nelaime tika pamanīta ātri, un cilvēki necieta, arī īpašums no uguns tika saudzēts. Skaidrojam klātienē, cenšamies izglītot iedzīvotājus, taču epidemioloģiskā situācija šobrīd liek arī mums meklēt jaunus ceļus pie cilvēkiem, skaidrot drošības apstākļus. Šogad mūsu mājaslapā ir atrodami aktuāli izglītojoši materiāli par dažādiem drošības aspektiem – drošību ziemā uz ledus, ūdens, par vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112. Jau pavisam drīz tur būs pieejami arī materiāli par pareizu rīcību plūdu gadījumā, kā arī par apdraudējumu, kas rodas, dedzinot pērno zāli. Katru mēnesi tiek apskatīti aktuālie jautājumi. Ir sagatavotas prezentācijas, darba lapas dažāda vecuma bērniem, jauniešiem. Ir iespēja aizpildīt drošības testus elektroniski un pārliecināties par pareizo rīcību dažādās ārkārtas situācijās. Piedāvājam arī skolām attālinātās lekcijas (priecājos, ka arī mūspuses skolas izmanto šo iespēju). Ceram, ka vīruss rimsies un varēsim aktīvi realizēt prevencijas ieceres klātienē.
– Publiskajā telpā izskanēja, ka šogad tiks pārbaudīti mājokļi, vai tajos ir uzstādīti dūmu detektori.
– Jā, arī šobrīd pārbaudes notiek – pārbaudām daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpas, kā arī tos mājokļus, kur ir izcēlušies ugunsgrēki, kā arī ja saņemti iesniegumi veikt pārbaudes. Jebkurā gadījumā vēlos uzsvērt, ka šie drošības noteikumi nav izdomāti, lai mums būtu, ko pārbaudīt. Ugunsdrošības prasību ievērošana glābj dzīvības, kā arī ļauj jau preventīvi izvairīties no traģiskām nelaimēm.
– Katru gadu plosās kūlas ugunsgrēki – kā bijis aizvadītajā gadā? Kādas tendences novērotas?
– Latvijā kopumā pērn samazinājās kūlas ugunsgrēku skaits, tai skaitā arī pie mums. Madonas pusē pērn dzēsti 25 kūlas ugunsgrēki (2019. gadā dzēsti 44 kūlas ugunsgrēki, 2018. gadā – 23). Pieļauju, ka sava nozīme kūlas ugunsgrēku samazinājumā ir arī „Covid-19" izplatīšanās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem – skolēni mācījās mājās, daļa pieaugušo strādāja attālināti, samazinājās satiksmes intensitāte un pārvietošanās pa ceļiem. Kūlas ugunsgrēku skaits mazinājies Madonas, Varakļānu un Lubānas novadā. Būsim atbildīgi pret savu īpašumu un drošību arī šajā pavasarī! Rīkosimies atbildīgi – nededzināsim pērno zāli, jo tas ir aizliegts, kā arī tas apdraud ikviena veselību un dzīvību, arī pašu īpašumu.
– Kādi bijuši izsaukumi uz glābšanas darbiem aizvadītajā gadā?
– Kopumā esam devušies uz 152 glābšanas darbiem. Visbiežāk ir bijusi nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju tehniskā palīdzība (91 notikums) – salīdzinot ar 2019. gadu, dubultojušies izsaukumi, kur mūsu palīdzība ir nepieciešama, jo uz ceļa braucamās daļas uzkrituši koki (vētra, stiprs vējš), vēl bieži izsaukumi saistīti ar nepareizu apkures ierīču ekspluatāciju (sodrēju degšana, pārkurinātas krāsnis, piedūmojums u. c). Aizvadītajā gadā 14 reižu esam steigušies palīgā dzīvniekiem. Šeit gribu piezīmēt, ka samazinājies to izsaukumu skaits, kad mums jādodas palīgā meža dzīvniekiem. Vairākas reizes esam no kokiem cēluši kaķus, kuri tur atradušies vairākas dienas, ir bijis izsaukums, kur suns iekritis vircas bedrē, vēl citā reizē – iestidzis purvā. Pagājušajā gadā palīdzējām stārķim, kura kāja bija iesprūdusi ligzdā un viņš karājās ar galvu uz leju, vēl izdevās palīdzēt kaķim, kurš bija iesprūdis loga vērtnē. Ļoti dažādi izsaukumi, bet visos dzīvnieku un putnu veselība vai dzīvība bija apdraudēta. Tādēļ gribu atgādināt arī lasītājiem, ka ar dzīvniekiem jau ir līdzīgi kā ar bērniem – jāspēj paredzēt viņu uzvedību un apkārtējā vide ir jāpadara droša, lai pēc iespējas izslēgtu nelaimes gadījumus.
– Un kā šobrīd ar vakancēm Madonas daļā un posteņos? Netrūkst darbinieku?
– Šobrīd strādājam, lai būtu nokomplektētas visas štata vietas Madonas daļā – mums joprojām trūkst divu autovadītāju. Problēmas sagādā fakts, ka pretendenti ir, bet no sodu reģistra tiek saņemta informācija par pārkāpumiem. Aizvadītajā gadā kolēģi ir mācījušies, paaugstinājuši savu kvalifikāciju. Katru nedēļu notiek gan teorētiskās, gan praktiskās mācības, lai spētu palīdzēt visdažādākajās situācijās.
– Kā šis gads iesācies mūspusē?
– Ja skatāmies, ka aizvadīti vien divi mēneši, jāteic, ka smags gada sākums – jau bijuši vairāki ugunsgrēki, kur cilvēki cietuši un arī gājuši bojā. Taču laime nelaimē bijusi arī notikumos, kuros ir cietušie, taču nav bojāgājušo. Mājoklī uzstādītais dūmu detektors ir ļāvis nelaimi pamanīt un cilvēkiem izglābties. Turpināsim skaidrojošo un izglītojošo darbu, cerams, ka jau pavisam drīz epidemioloģiskā situācija valstī uzlabosies un varēsim klātienē vairāk runāt par dažādiem drošības aspektiem. Taču tikmēr – ja ir neskaidrības par ugunsdrošības jautājumiem, aicinu sazināties ar Madonas daļas inspektoriem, posteņu komandieriem vai mani.
– Vai ir kāds drošības padoms iedzīvotājiem 2021. gadam?
– Jā, ir gan! Februārī saņēmām izsaukumu, kur dzīvoklī nostrādājis dūmu detektors. Pārbaudē konstatējām, ka, visticamāk, detektors nostrādājis kļūdaini un tam vienkārši nepieciešams nomainīt bateriju jeb kronu. Tas tad arī būs mans padoms, jo daudzi iedzīvotāji dūmu detektorus uzstādīja pagājušā gada izskaņā un baterijas vidējais darbības ilgums ir gads, tāpēc šobrīd var rasties nepieciešamība dūmu detektoram nomainīt bateriju. Ja detektors sāk pīkstēt, sākumā ar garāku intervālu un tam pakāpeniski samazinoties, vai arī, nospiežot testa pogu, dūmu detektors nedarbojas, tad pienācis laiks baterijas nomaiņai. Nomainīsim bateriju, lai dūmu detektors mūs ir gatavs brīdināt, ja izceļas ugunsnelaime!
9.03.2021.
