Pavasaris, kā ierasts, te pabāž degunu, te pazūd ap stūri, tomēr dienas nenoliedzami kļuvušas garākas un saulainākas. Lai mājās ienestu ne tikai zaļumu, bet arī pirmos dabas vitamīnus, var izaudzēt vai izdiedzēt „mazdārziņu" uz palodzes – gan māju, gan dzīvokļu īpašnieki. Kas jāņem vērā?
Agronomi teic, ka visbūtiskākā ir vietas izvēle. Zaļumu mazdārziņam jāatrodas pietiekami gaišā vietā, taču augiem nepatiks dienas vidus saules stari, jo tad tie var apdegt. Vispiemērotākā būs palodze, kuru apspīd rīta vai vakara saule.
Problēmu var sagādāt arī radiatori zem palodzes – kamēr vēl ir apkures sezona, stādījumu kastes un podi tiek pamatīgi karsēti no apakšas. Tādēļ līdz zaļumu sadīgšanai tiek ieteikts apvilkt kasti vai podiņu ar plēvi – tādējādi augsnē tiks noturēts nepieciešamais mitruma daudzums. Pēc asniņu izdīgšanas plēve jānoņem.
Ko audzēt?
Cik zināms, visvieglāk uz palodzes ir izaudzēt sīpollokus un izdiedzēt kressalātus; apkopojām arī citas idejas zaļumu mazdārziņa iegūšanai.
- Lociņi
Visvienkāršāk uz palodzes ir izaudzēt zaļos lociņus. Iecienīts variants – sīpolu ievietot glāzītē vai burciņā ar saknēm uz leju nelielā ūdens daudzumā. Jau pēc pāris dienām tas būs sparīgi sācis dzīt lociņus.
Lai iegūtu lielāku lociņu ražu, sīpolus ieteicams iestādīt augsnē. To var darīt puķu kastē, kas piepildīta ar augsni. Vidējā dziļumā ieteic stādīt sīksīpoliņus, tos regulāri aplaista, lai augsne būtu viegli mitra. Šādā veidā stādītiem sīksīpoliņiem vidēji var ievākt divas loku ražas no viena sīpoliņa.
- Kressalāti
Kressalāti nav īpaši prasīgi audzēšanā, turklāt tie samērā ātri aug. Tādēļ tas ir iecienīts pavasara zaļums palodzes dārziņā; un kressalātu sēklas veikalu piedāvājumā kļuvušas populāras. Kresēm ir daudz pozitīvu uzturvērtību, tās lieto pat medicīnā un kosmetoloģijā. Kreses var audzēt uz palodzes visu gadu. Sākot no iesēšanas brīža līdz patēriņam, paiet ne vairāk kā 2 nedēļas. Kressalāti var palīdzēt atbrīvoties no sezonas vitamīnu deficīta, izārstēt daudzas kaites, palīdzēt svara zaudēšanā.
Kressalātu diedzēšanai galvenais ir mitrums. Sēklas var uzbērt uz nelielas kārtas kūdras un regulāri aplaistīt.
Kressalātus var arī izdiedzēt –
uz šķīvja samitrina marli un uzber sēklas, kas iepriekš mazliet izmērcētas siltā ūdenī. Sākumā sēklas tur tumsā, pēc tam novieto uz palodzes. Pēc nedēļas dīgstus lieto uzturā; jāraugās, lai tie nepāraug 4-5 centimetrus, jo tad tie kļūs sīvi kā rutki. Ja visu uzreiz nevar apēst, izaugušo ražu pārklāj ar pārtikas plēvi, tajā sabaksta caurumiņus un šķīvi ievieto ledusskapī. Šādi uzglabājot un trauciņu regulāri apsmidzinot ar ūdeni, kressalātus var ēst vēl nedēļu.
Interesants veids ir kressalātus izaudzēt tējas sietiņā (garenā, ko ievieto krūzē). Saber sēklas sietiņā un ievieto krūzē ar siltu ūdeni tā, lai sieta dibens tikai pieskartos ūdens virsmai. Novieto gaišā, bet ne pārāk karstā vietā. Trauciņš regulāri jāapsmidzina vai jāpapildina ūdens daudzums krūzē, un pirmie dzinumi parādīsies jau pēc pāris dienām. Pusotras nedēļas laikā šādi dzinumi ir apēdami ar visām saknēm.
- Pētersīļi un selerijas
Šie zaļumi tiek likti vienā kategorijā, jo tie abi diemžēl lēni dīgst. Bet pacietīgie sēklas iesēj augsnē un parūpējas, lai podiņš nepārkalstu – līdz pirmajiem asniņiem, kā jau ieteikts, pārvelk ar plēvi un sēklas regulāri apsmidzina ar ūdeni. Liet ūdeni no lejkannas vai krūzes nav ieteicams, lai neizskalotu sēkliņas ārā.
- Dilles
Viens no iecienītākajiem latviešu zaļumiem ir dilles. Arī tās dīgst samērā ilgi, turklāt, tā kā paredzētas augšanai siltumnīcās vai laukā, bieži izstīdzē. Daudz ražas iegūt, visticamāk, neizdosies, bet pirmo pašaudzēto diļļu buntīti noteikti var iegūt. Sevišķi, ja vieta uz palodzes atļauj.
Izmēģini diedzēšanu!
Diedzēšanai var izmantot: dažādus graudus – kviešus, auzas, rudzus, miežus; pākšaugus – zirņus, Ķīnas pupiņas, lēcas; linsēklas, lucernas, rutku, redīsu, biešu, kāpostu, sinepju, kressalātu, saulespuķu sēklas u. c. Sēklas izvēloties, jāraugās, lai tās nebūtu kodinātas vai kā citādi ķīmiski apstrādātas. Šobrīd sēklu veikalos vai stendos var iegādāties speciāli diedzēšanai paredzētas sēklas. Ja iespējams, graudus diedzēšanai vislabāk pirkt no zemniekiem, kas savās saimniecībās izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Jebkurā gadījumā mājās pašam diedzēt būs lētāk, nekā pirkt gatavu diedzējumu kastīti veikalā. Un diedzējums ir gatavs lietošanai uzturā jau pēc 2-7 dienām, atkarībā no sēklu veida. Visvērtīgākie tie ir, kamēr asni ir 0,5-2 centimetrus gari.
Izdiedzētos graudus un sēklas var jaukt salātos, piebērt kā zaļumus zupās vai otrajos ēdienos. Kas interesanti – no tiem var pagatavot arī saldumus. Lieliski garšos kviešu dīgsti, sajaukti ar sīkos gabaliņos sagrieztām aprikozēm, izmērcētām rozīnēm, plūmēm un samaltiem riekstiem. Diedzētus kviešu, lucernas un saulespuķu sēkliņu dīgstus sajauc ar dažādiem augļiem, graudaino biezpienu, medu un citronu sulu.
Nopērkamie zaļumu podiņi
Veikalos nopērkami arī zaļumu podiņi, kam jau izaugusi bagātīga lapotne. Lai paildzinātu to mūžu, mājās tie jāpārstāda lielākos podos. Dziļāki podi būs piemēroti bazilikam, piparmētrai, bet timiānam, majorānam, estragonam un rozmarīnam derēs arī lēzenāks trauks, jo sakņu sistēma nav tik dziļa. Vislabāk izmantot apaļos podus.
Podiņa apakšā jāierīko drenāžas kārta no rupjas grants, maziem akmentiņiem vai gliemežvākiem. Vairākus garšaugus var pārstādīt vienā podā, bet tad tiem jābūt cieši vienam pie otra, neatstājot gaisa spraugas. Podā pilda substrātu dārzeņu dēstu audzēšanai, to samitrina. Garšaugus pirms pārstādīšanas šajā podā iepriekš aplaista, atstāj notecināties, arī nedaudz apgriež lapotni. Pēc pārstādīšanas garšaugu podiņu novieto gaišā vietā.
5.03.2021.
