Lieldienu svinēšana nav iedomāja bez olu krāsošanas un šūpošanās. Svētku dienu pavada arī citas skaistas tradīcijas, kas tiek mantotas no paaudzes paaudzē. Izveidojot jaunu ģimeni, tiek iedibinātas arī jaunas tradīcijas.
– Mēs esam Kapteiņu ģimene – Zigmārs, Liene un Emīls. Sirdī esam lieli Liezēres patrioti, aizrautīgi dabā gājēji, sportisku piedzīvojumu baudītāji un Latvijas skaisto vietu izzinātāji. Pateicoties savām stiprajām ģimenēm, esam pārmantojuši brīnišķīgas svētku tradīcijas, kuras iepazīst arī mūsu gandrīz trīs gadus vecais dēls, – iepazīstinot teic Kapteiņu ģimene.
Taujājot, kādas tad ir tradīcijas, sagaidot Lieldienas, un kā tiek aizvadīta Lieldienu diena, Liene pastāsta: – Mēs Lieldienām sākam gatavoties jau laicīgi – sagādājam dabas veltes olu krāsošanai, izplānojam, ar ko vēlēsimies našķoties svētku brokastīs, kā arī veidojam harmonisku galda un telpu noformējumu. Tagad, kad Emīls jau ir paaudzies, kopīgi darinām Lieldienu apsveikumus un krāšņus telpu rotājumus. Vēl esot divatā, visbiežāk Lieldienas svinējām savu vecāku mājās, tomēr pēdējos gados svētkus esam atzīmējuši arī Rīgā. Mūsu ģimenei visnozīmīgākā ir sirsnīga kopābūšana un tradīciju godāšana, kurā jau no mazotnes cenšamies iesaistīt arī savu
dēlu.
Lieldienu rītā kopīgi gatavojam svētku brokastis. Neiztrūkstoša tradīcija pie svētku galda ir olu kaujas, kas rada azartu gan lielajiem, gan mazajam. Pagājušajā gadā svētkus svinējām Rīgā – Lucavsalā. Tur noritēja lustīgas Lieldienu svinības dziesmu, rotaļu un radošu aktivitāšu pavadībā. Ripinājām olas, darinājām putnu būri, aplūkojām trušu izstādi, ēdām olu saldējumu, risinājām krustvārdu mīklas un no sirds izbaudījām saules pielieto svētku dienu.
Zigmārs papildina: – Ja svētkus svinam Liezērē, tad no rīta dodamies uz Kujas upi noskalot seju, lai vairotu skaistumu, čaklumu un veselību. Pēc šī rituāla sapulcējamies uz svētku brokastīm. Tam seko šokolādes olu meklēšana pagalmā, par kuru parasti parūpējas Lienes māsa Mārīte. Neiztrūkstoša svētku tradīcija ir šūpošanās, lai vasarā paglābtos no pārlieku draudzīgajiem odiem.
Svētki nebūt nav iedomājami bez skaisti klāta galda un svētku ēdieniem.
– Lieldienās visnozīmīgākā ēdienreize mūsmājās ir brokastis. Galda karalienes tituls pieder pašu krāsotajām olām, kuras ēdam ar sāli. Maltīti bagātina pašu cepta sēklu maize, krāsām un garšām piesātināti salāti, kā arī savām rokām gatavoti svētku našķi. Pagājušajā gadā ļāvāmies kulinārajiem eksperimentiem un kopā ar Emīlu pagatavojām persiku biezpienmaizītes. Tām nepieciešama viena paciņa kārtainās mīklas, divas ēdamkarotes krēmsiera, 360 grami biezpiena, saldinātājs un 10 konservētu persiku pusītes. Atlaidina kārtaino mīklu. Ņem plāksnīti, pārgriež uz pusēm, mazliet izrullē un iegriež divus pretējos stūrīšus taisnā leņķī. Sagatavo pildījumu, samaisot biezpienu ar krēmsieru un saldinātāju. Uz mīklas kvadrātiņa liek karotīti biezpiena masas, uz biezpiena liek persika pusīti un saloka pretējās mīklas maliņas vienu otrai pāri. Sagatavotās smalkmaizītes pārsmērē ar sakultu olu un liek 175 grādus karstā cepeškrāsnī uz aptuveni 20 minūtēm, – atklāj Liene. – Tāpat viena no mūsu svētku tradīcijām ir cepumu gatavošana, to izrotāšana ar šokolādi un savu tuvinieku iepriecināšana. Skaists un pārdomāts svētku noformējums palīdz uzburt siltu svētku sajūtu. Mēs cenšamies parūpēties, lai uz galda būtu pavasarīgi ziedi, pūpolu zari, plaucēti zari, skaistas salvetes un radoši ietērpti ēdieni. Lielisku akcentu galda noformējumam piešķir Zigmāra no koka darinātie zaķa dekori. Emīlam sirdij tuvas ir dažādas radošās izpausmes, kuru rezultātā top apsveikumi vecvecākiem un rotājumi svinību vietai. Esot dabā, mūsuprāt, tieši pati daba ir visskaistākā Lieldienu rota.
Galvenā Lieldienu tradīcija viennozīmīgi ir olu krāsošana. Te patiesi var ļaut vaļu radošam lidojumam un eksperimentiem.
Liene un Zigmārs dalās savās olu krāsošanas tradīcijās: – Olu krāsošana ir viena no nozīmīgākajām un aizraujošākajām Lieldienu tradīcijām mūsmājās, kura tiek veikta dienu pirms Lieldienām. Tā prasa nopietnus sagatavošanās darbus. Vispirms dodamies uz mežu, lai atrastu piemērotas dabas veltes – papardes, meža zemeņu, kaķpēdiņu lapas, egļu zariņus, smilgas un zāles stiebriņus. Veikalā iegādājamies sarkanos kāpostus, kurkumu, bietes un baltas olas. Ja svētkus svinam Liezērē, tad vislielākais dārgums ir Lienes vecāku audzēto vistu dētās baltās un brūnās olas. Vairākos katlos sākam vārīt dabisko krāsu novārījumus. Esam saglabājuši tradīciju – krāsot olas sīpolu mizās, tomēr tas nav vienīgais olu krāsošanas veids. Baltās olas priecīgi dzeltenas padara kurkuma, sarkanu toni piešķir bietes, debeszilas olas var iegūt tās vārot un paturot sarkanā kāposta uzlējumā. Kamēr top novārījumi, pulcējamies pie lielā galda, kur tautasdziesmu un spēka dziesmu pavadījumā ļaujamies radošajam procesam. Izmantojam dabas materiālus, zeķubikses, spolīšu diegus, dažādus beramos materiālus (makaronus, mannu, putraimus, kuri var piešķirt īpašu "odziņu" olas krāsojumam). Izgreznotās olas liekam vārīties. Kad tās jau ir izvārījušās, noceļam katlu no plīts un atstājam olas novārījumā līdz nākamajam rītam. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim redzēt radošā procesa
rezultātu.
26.03.2024.
