Rūpējoties par savu organismu, nodrošinot to ar vitamīniem, sekojot veselīgam dzīvesveidam, ļoti nozīmīgi ir tas, ko cilvēks apēd. Aptiekās vienmēr ir pieejams plašs vitamīnu un uztura bagātinātāju klāsts, veikalu plauktos – augļi un dārzeņi.
Tomēr kārtīgu vitamīnu bumbu mēs varam izaudzēt paši un lietot to visu gadu neatkarīgi no sezonas.
Zemnieku sētas „Atpūtas" saimniece Katrīna Jaunslaviete-Kipure audzē dažādus mikrozaļumus, kas papildina ikdienas maltītes, sniedz bagātīgu vitamīnu devu, stiprina organismu.
– Mikrozaļumi ir nelieli augi ar vienu vai divām lapiņām. Daudzi jautā, kāpēc kaut kas tik mazs ir tik ļoti vērtīgs. Zaļumiņa īsajā izaugšanas laikā tas attīsta milzīgu enerģiju. Ir grūti atrast līdzvērtīgus produktus, – pastāsta Katrīna.
– Mikrozaļumi satur četras līdz sešas reizes vairāk vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un enzīmu nekā tie paši augi, kas lēni izaudzēti dobē. Pierādīts, ka daļā mikrozaļumu (īpaši sarkano kāpostu, redīsu) ir līdz pat 40 reizēm vairāk barības vielu, salīdzinot ar pilnīgi izaugušu augu.
Ikdienas uzturā daudzi izmanto gadiem pārbaudītus un iecienītus zaļumus – dilles, lociņus, pētersīļus. Arī dažādi garšaugi – timiāns, rozmarīns – ir bieži lietoti. Bet ko tieši var izmantot kā mikrozaļumus?
Turpina Katrīna Jaunslaviete-Kipure: – Mikrozaļumu daudzveidība ir ļoti liela – redīsi, brokoļi, kolrābji, sinepes, salāti, dilles, pētersīļi, baziliks, zirņi, lēcas, pupas, saulespuķes, griķi, auzas, rudzi, mieži, kvieši, sierāboliņš. Noteikti visus nemaz nevar nosaukt. Kā mikrozaļumus var audzēt gandrīz visu to pašu, ko dārzā lielu augu veidā. Pamēģināju pat kaņepīti izaudzēt un sanāca. Tāpat kā mikrozaļumi kalpo arī pavasarī dabā izaugušās nātres, gārsa, pienenes un citi augi.
Jautāta, kā vislabāk mikrozaļumus ieviest ikdienas maltītēs un kādiem ēdieniem pievienot, Katrīna skaidro: – Mikrozaļumus ēst ir ļoti vienkārši. Tos grieztus liek uz sviestmaizēm, zupās, salātos, sautējumos, kokteiļos – pievieno jebkuram pusdienu, brokastu vai vakariņu sāļajam ēdienam. Pie lielas vēlmes – kaut šokolādes kūkai. Zaļumiņi arī vizuāli ir ļoti baudāmi (dažādi zaļie, violetie un sarkanie krāsu toņi), un tas ir lielisks veids, kā maltīti noformēt, piešķirot tai svinīgāku izskatu. Maltīte ar mikrozaļumiem ir ļoti svaiga, kraukšķīga un garšas ziņā bagāta. Maziem bērniem, piemēram, lociņi nav cieņā, bet mikrozaļumus to nespecifiskās garšas dēļ viņi labprāt nobauda. Mūsu ģimenes iecienītākie pavasara salāti – jaunās gārsas lapiņa, pieneņu lapas, sīpollociņi, krietns saišķis dažādu mikrozaļumu, avokado, mocarellas siers, sēkliņas, ķirbju sēklu eļļa.
Mikrozaļumus var pievienot visam – brokastu omletei, maizītei, salātiem, pastai, picai, zupai, ceptai vai sautētai gaļai, zivīm utt.
- Krešu dīgsti. Klasiska kombinācija – krešu dīgsti, olas, avokado un/vai kartupeļi.
- Zirnīšu dīgsti ir garša, ko varam baudīt vasarā, ēdot svaigi plūktus zirņus. Lieto salātos, uz maizītēm, ar olām, pie pastas un risoto, ar vistas gaļu un lasi.
- Redīsu dīgsti slēpj pikantumu un dod asumiņu. Pievienojami visur, kur piestāv redīsu garša.
- Saulespuķu dīgsti – tas ir kā ēst saulespuķu sēkliņas, tikai maigākā versijā. Ļoti sulīgi un kraukšķīgi. Ideāli der salātos un ēšanai tāpat.
- Rukolas dīgsti ļauj izbaudīt rukolu mini versijā. Iesaku pievienot tomātiem, mocarellai, burratai, prošuto, pastām, risoto, vistas un baltās zivs ēdieniem un itāliskām zupām (minestronei vai tomātu krēmzupai).
- Sinepju dīgsti ir pikanti kā sinepes un der visur, kur prasās pēc asumiņa.
- Ķiploku dīgsti – pikanti, izteikti, spēcīgi. Ideāli ar visu, ja garšo ķiploki.
- Biešu dīgsti sader ar pašām bietēm, lēcām, kazas piena sieru, avokado, kartupeļiem, baltajām pupiņām, apelsīniem.
07.05.2021.
