Vestienas pagasta pārvaldes vadītājas MARIKAS VEIBAS ģimenē Ziemassvētki ir laiks, kas noteikti jāpavada tuvinieku lokā, jo galvenais tajos ir kopā būšanas prieks. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par svētku mielastu — Marika pieturas pie īsteni latviskām Ziemassvētku receptēm.
– Manas ģimenes virtuve neatšķiras no citām latviešu ģimeņu virtuvēm. Svētku galdā vienmēr tiek celts rasols, siļķe kažokā, piparkūkas, cepumi un arī kāds saldais. Vecākā meita ar lielu prieku gatavo kūkas, tāpēc viņa parasti svētkos parūpējas par saldo ēdienu. Vēl mūsu Ziemassvētki nav iedomājami bez karbonādēm, kotletēm. Jaungada galdā ceļam kāpostu tīteņus – tie ir ļoti iecienīti un parasti pazūd pirmie. Kad mani bērni bija mazi, ēdienu gatavoju divām dienām, un tad gan biju pamatīgi noskrējusies visu dienu pa virtuvi, spēka vairs nebija. Tagad, kad visi ir lieli, dalām pienākumus, un katrs ir atbildīgs par savu svētku ēdienu. Ziemassvētki ir tas laiks, kad ģimenes locekļi viens otram dāvina lielākas dāvanas, kas tiešām ir nepieciešamas un derīgas. Nedāvinām lietas, lai tikai varētu ievilkt ķeksīti, bet iepriecinām mīļos ar kaut ko jēgpilnu. Protams, katram ir arī dzimšanas un vārda diena, bet tās tomēr atzīmējam mazāk – ar kādu izklaides pasākumu, panašķojamies ar svētku torti, bet dāvanas tiek dotas tieši Ziemassvētkos – tā manā ģimenē ir pieņemts, – stāsta Marika Veiba.
Ja agrāk mielasta gatavošana prasīja daudz laika un pūļu, radot nogurumu, tagad Marika virtuvē rosās ar prieku, jo viss nav jādara vienai. Pie Marikas bērniem bieži brauc daudz draugu, un gan viņas meitas, gan draugi nākuši pie atklāsmes, ka svētku sajūtu rada nevis gatavs galds, bet darba process – mājas rotāšana, ēdiena gatavošana, dāvanu saiņošana. Un tas patīk arī Marikai pašai – viņas māju rotā dekorācijas, mīlīgi rūķīši un arī Vestienas muižas pagalmu piepilda Ziemassvētku noskaņas.
– Ziemassvētki manā ģimenē, kad biju maza un augu kopā ar mammu, tēti un brāli, netika atzīmēti, jo tas nebija atļauts. Vēlāk braucām ciemos pie manas vecmammas uz viņas māju, apmeklējām arī pusnakts dievkalpojumu. Tas bija Ziemassvētku svinēšanas aizsākuma laiks, kad tā īsti vēl svinēt nedrīkstēja, taču mums tas patika. Pēc padomju laikiem, kad mainījās situācija, tieši pie omītes sākām atzīmēt Ziemassvētkus ik gadu. Kad bērni bija mazāki, mēģinājām svētku vakaru padarīt interesantāku ar kādām jautrām aktivitātēm. Divus gadus skrējām ar basām kājām apkārt mājai – sevišķi smagi tas bija, kad zeme bija sasalusi, bet nebija sniega. Pēc tam radās ideja sadedzināt bluķī savus nedarbus. Ziemassvētkos cenšamies sanākt kopā visi, arī šogad esam to norunājuši. Es piemērojos jauniešu ierosinājumiem un priecājos, ka viņi kaut ko izdomā. Ir patīkami, ka bērni iemanto un turpina arī kādas tradīcijas no tām, ko esmu savulaik iemācījusi. Vecākā meita arī tāpat kā es māju izrotā ar svinīgiem akcentiem. Ziemassvētki mums nav komerciāli, neraugoties uz to, ka tiek dāvinātas dāvanas. Šie svētki ir sirsnīgi, mierīgi. Domājām, ka varētu aizbraukt uz baznīcu, bet nezinu, vai sanāks, – ar svētku tradīcijām iepazīstina Marika Veiba.
Viņa uzsver, ka Ziemassvētkiem noteikti būtu jābūt ģimenes svētkiem. Runājot par bērniem, Marika vienmēr kļūst emocionāla, jo bērni viņas izpratnē ir kas ļoti svēts.
– Šajos svētkos ģimenei ir jābūt kopā, jo tā ir saikne, kas vieno. Lai arī kādas būtu bijušas nesaskaņas vai nesaprašanās, Ziemassvētku vakarā viss jāaizmirst, jāpiedod. Ir jāprot izrunāties un aizmirst, lai valdītu miers. Esmu diezgan skarba mamma, audzinu stingri, bet jebkurā gadījumā ikviens bērnu panākums rada patīkamas sajūtas, bet katra neveiksme ir ļoti sāpīga. Man bieži saka: "Tavi bērni jau ir lieli, ko tur var cepties!?" Bet mammai savi bērni būs bērni neatkarīgi no tā, cik viņiem ir gadu, – akcentē Marika.
No savas omītes viņa iemantojusi cepumu recepti, ko pirmo reizi izmēģinājusi jau bērnībā. Svētku reizēs un kādā ikdienas brīdī, ja sanāk, top smilšu cepumi. Vienīgais, ko Marika sākotnēji nav sapratusi – ko nozīmē receptē ierakstītais briežraga sāls. Pirms apmēram desmit gadiem viņa tomēr atšifrējusi "slepeno" sastāvdaļu – izrādās, ka tas ir tas pats cepamais pulveris. No veikalos iegādājamajiem cepumiem oriģinālajai receptei vistuvākie ir "Madonas maizniekā" gatavotie smilšu cepumi.
– Viss, kas vajadzīgs šo cepumu pagatavošanai, ir sviests, cukurs, milti, ola vai krējums un nedaudz cepamā pulvera irdenumam. Katru reizi šie cepumi mēdz izdoties citādāki, bet vienmēr ir baudāmi. Jaunajās receptēs sviestu kausē, bet es to plucinu, jo tā darīja vecmamma. Mīklai jābūt ne par mīkstu, ne cietu, lai to varētu viegli izlaist caur gaļas maļamo mašīnu, – pamāca Marika.
Visus ēdienus, ko Marika ceļ ģimenes svētku galdā, viņa gatavo pēc sajūtām un konkrētas proporcijas liek uz aci. Tā kā saimniecei pie sirds iet visas sastāvdaļas, kas ietilpst salātos "Siļķe kažokā", nav iespējams nošaut greizi. Visgardākie šie salāti ir otrā dienā, kad sastāvdaļas ir labi ievilkušās un savstarpēji sadraudzējušās.
– Savukārt par kāpostu tīteņiem man ir savs īpašais stāsts. Vestienā padomju laikos darbojās ēdnīca, kurā ļoti garšīgi gatavoja, un cilvēki šo vietu bija iecienījuši. Redzēju, ko ēd citi, un brīnījos, kā var ieēst kotleti, kas ietīta kāpostos – nu kas tas par īpatnēju salikumu?! Pēc 9. klases devos mācīties uz Smiltenes tehnikumu. Ierodoties ciemos pie draudzenes, viņas mamma gatavoja kāpostu tīteņus. Protams, uz šķīvja uzlika arī man, un es sapratu – lai nebūtu nepieklājīgi, es nedrīkstu neēst. Bet, kad es apēdu vienu tīteni, sapratu, ka gribu otru, un kopš tā laika man kāpostu tīteņi ļoti garšo. Esmu sapratusi, ka tas, ko bērnībā neesmu pazinusi un nogaršojusi, patiesībā ir pat ļoti garšīgs. Gatavošanas process nav sarežģīts, bet kāpostu mērcēt vārošā ūdenī gan ir visai ilga padarīšana. Jārauga, lai lapas neplīst, bet ar to arī visādi gadās. Līdz jaunā gada galdam tīteņi bieži vien pat nenonāk, jo tiek apēsti ātrāk, – smaidot teic Marika.
Viņa gan neuzskata sevi par lielu virtuves draugu, bet labprāt gatavo tagad, kad ir vairāk brīva laika. Un, ja vēl ēdājiem garšo, ir vērts uzkavēties pie plīts. Ziemassvētku galdā Marikas meita mēdz celt biezpiena bumbiņas ar marmelāžu gabaliņiem. Citos svētkos ģimene tiek cienāta ar tiramisu, bet ne pēc oriģinālās receptes – šajā versijā izmanto zemeņu ievārījumu, lai deserts būtu ne tik salds un varētu just svaigumu.
"Siļķe kažokā"
Sīpolus kādu laiku izmērcē eļļā, kurā marinējusies siļķe. Un tad visas sastāvdaļas liek kārtām pamīšus, liekot arī majonēzi un krējumu, lai salāti būtu maigāki. Pirmā kārta ir majonēze, tad siļķe, krējums, tai seko kartupeļi, majonēze, burkāni, atkal krējums, sīpoli, atkal majonēze un sarkanās bietes, bet pa virsu – vārīta ola. Majonēzi ar krējumu Marika pamīšus liek arī tāpēc, lai labāk izceltos katras sastāvdaļas garša.
Kāpostu tīteņi
Maltā gaļa un rīsi jāizmanto puse uz pusi. Protams, gaļai klāt jāliek sīpoli, ķiploki un visas vajadzīgās garšvielas. Rīsu-gaļas masu samaisa kopā, liek izvārītajās kāpostu lapās un pannā apcep, bet pēc tam sautē katlā. Sautēšanas beigās tiek pievienota tomātu pasta, lai tīteņi sanāk saldskābi.
22.12.2023.
