LVM Kalsnavas arborētuma vides pasākumu vadītājs un Madonas novada domes deputāts GATIS TEILIS, tāpat kā lielākā daļa cilvēku, ir latvisku ēdienu baudītājs un nenododas eksperimentiem virtuvē. Darbs prasa daudz laika, un noslogotā ikdiena arī ir viens no iemesliem, kāpēc rosībai virtuvē atliek maz laika.
– Ikdiena pati par sevi ir gana aizņemta un dinamiska, tāpēc gatavoju to, ko var ātri pagatavot. Neteikšu, ka darbošanās virtuvē mani sevišķi aizrauj, taču atsevišķās reizēs sava veida meditācija tā varbūt arī ir. Gatavojot ēdienu sev, es tiešām izvērtēju laika patēriņu – ja man nāksies izvēlēties starp spirdzinošu pastaigu vai divu stundu ilgu rosīšanos pie plīts, es noteikti izvēlēšos doties pastaigā. Runājot par ēdieniem, kādi tīk vai netīk, priekšroku dodu visam, kas ir vienkāršs. Arī bērnībā, kad mamma ģimenei gatavoja pusdienas un vakariņas, viņa neaizrāvās ar smalkiem ēdieniem, bet galdā cēla īstenas pamatvērtības, kuras tagad es pats ikdienā mēdzu gatavot. Tie noteikti ir vārīti kartupeļi, graudaugi; vistas gaļa man ļoti patīk, jo to var ātri un vienkārši pagatavot. Savā ēdienkartē esmu ļoti mainīgs – būs nedēļas, kad ledusskapī atrodams vairāk ēdiena, bet būs arī tādas, kad tajā nekas daudz neatradīsies. Bieži vien nākas būt darba skrējienā, un tad nemaz nav laika gatavot – ieskrienu veikalā pēc salātu trauciņa, un tās arī manas vakariņas. Vai es tāpēc jūtos slikti? Šķiet, ka nē, jo ir vienkārši jāprot piemēroties dažādām situācijām un apstākļiem, – atzīst Gatis Teilis.
Darba dienu rītos viņa brokastis ir tikai kafijas krūze, bet brīvdienu brokastīs nesteidzīgākos rītos Gatis labprāt uzvāra olas un uztaisa avokado maizītes, kas varētu šķist gaužām vienkārši, taču ir garšīgi. Gatim laba kafija ir patiesi svarīga ikdienas sastāvdaļa, jo viņš ir izteikts kafijas cienītājs. Vienmēr, kad gadās būt ārpus mājas, Gatis cenšas nobaudīt, kā garšo kafija dažādās vietās.
– Brīvdienu rītiem ļoti piestāv pankūkas, taču es tā īsti neatceros, kad pēdējo reizi tās būtu gatavojis sev. Nesen draugi mani uzaicināja uz pankūku ēšanu, lai visi kopā mēs atcerētos bērnību, jo mammas ļoti bieži, mums maziem esot, tās mēdza gatavot, un tad baudījām tās ar ievārījumu, kas tika atnests no pagraba. Man ļoti garšo kartupeļu pankūkas, tās ik pa laikam uzcepu. Vēl jo gardāk, ja uz tām uzsmērē krēmsieru un uzliek lasi, taču šis noteikti nebūs brokastu ēdiens – tādu varētu pagatavot pusdienās vai vakariņās. Šādi sevi šad tad palutinu. Mans brokastu cēliens ir diezgan nenoteikts – gadās, ka uzvāru putru, bet tas notiek diezgan reti. Tad, kad mājās šķietami nekā nav, vienmēr atradīsies gan putraimi, gan kartupeļi, un tad top gardā putra. Vēl klāt cepta gaļiņa un sīpoli, un tieši šis ēdiens atgādina bērnību, jo bieži vien tas bija uz mūsu ģimenes galda. Pats gan neesmu to gatavojis, bet varētu sadūšoties šo putru uztaisīt. Kad esmu ārpus mājas, un ir iespēja to nobaudīt, izvēlos šo ēdienu. Mammas ceptās kotletes arī atceros – šķita, ka gardāk neviens tās neprot pagatavot. Neesmu liels kotlešu cepējs, bet, ciemos dodoties, allaž kotletes tiks liktas galdā. Vēl bērnību atmiņā atsauc debesmanna un mannā putra. Man ļoti garšo vienkārši ēdieni, lai gan daudzi izteikti vēlas nobaudīt citu zemju garšas. Ar kolēģiem runājām par jūras veltēm – tā ir sveša garša un katram pašam jāizvērtē, vai tā būs viņam piemērota. Man šī garša tomēr īsti nepatīk, – spriež Gatis.
Nesen viņš bija Slovākijā slēpot kopā ar draugiem. Vienmēr, kad nākas būt ārpus Latvijas un nobaudīt citu valstu virtuvi, Gatis secina, ka nekur ēdiens negaršo tik labi kā mājās.
– Slovākijā tradicionāls ēdiens ir kapustņica – kāpostu zupa, ko mēs arī Latvijā gatavojam, bet slovāki, manuprāt, šai zupai liek klāt gandrīz visu. Tur ir arī desa, sēnes; šī zupa atgādina tādu kā soļanku. Kapustņica ir ļoti garda un tiešām baudāma, sevišķi, kad daudz laika pavadīts uz kalna un pēc izkustēšanās gribas sasildīties. Esot Grieķijā, grieķu salāti garšo pavisam citādāk nekā Latvijā. Vai es to izvēlētos šeit? Droši vien, ka nē, bet Grieķijā gan es noteikti tos baudītu. Katrs ēdiens citā vietā garšo pilnīgi atšķirīgi. Es virtuvē neesmu eksperimentētājs, bet gan latvisku vērtību piekritējs. Man laikam ir bailes vilties garšu eksperimentos, tāpēc neriskēju un pieturos pie labi zināmā. Ar draugiem esam iedvesmojušies no raidījuma „Gandrīz ideālas vakariņas" un ciemojamies viens pie otra. Vienā reizē garšojām astoņkāji, bet tas man absolūti negāja pie sirds. Šī jūras velte nav mans ēdiens. Protams, mēs ejam līdzi laikam, un tas, kas šobrīd negaršo, pēc dažiem gadiem varbūt pat ļoti ies pie sirds, – pārdomās dalās Gatis.
Ikdienā viņš cenšas ar saldumiem neaizrauties, ir pat mēģinājis no tiem atteikties, taču nesanāk. Darba virtuvē vienmēr atrodas kāds našķis, bieži vien saldumi tiek saņemti arī dāvanās. Gatis šad tad vakaros ar tiem panašķojas, taču, ja jāizvēlas starp sāļu un saldu, priekšroka tiks dota sātīgākai maltītei. Veikalos Gatis no saldumiem cenšas izvairīties, bet, ja, ciemos esot, ar tiem tiks pacienāts, labprāt pamielosies. Kad sanāk apciemot krustmeitu, Gatis itin bieži ēd viņas pagatavotos aknu salātus. Daudziem tie neejot pie sirds, taču Gatis iesaka pamēģināt. Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka nebūs garšīgi, daudzi pēc šīs receptes izmēģināšanas iedraudzējas ar aknu salātiem. Tie ir ne tikai ātri, bet arī viegli pagatavojami un nepieciešamās sastāvdaļas būs pieejamas ikvienā mājā.
01.03.2024.
