Madonas novada domes deputāts AIVIS MASAĻSKIS saspringtā darba grafika dēļ virtuvē bieži nerosās. Ikdienā par maltītēm rūpējas viņa sieva, pārsteidzot mīļos ar gardiem meistardarbiem, bet brīvajos brīžos Aivis labprāt cienā ģimenes locekļus ar paša gatavotu šašliku. Tas top pēc ļoti vieglas receptes, un rezultāts nekad neliek vilties.
– Manā ģimenē visi esam īsteni latviskās virtuves cienītāji – garšo kotletes, karbonādes, sautēti kāposti un vārīti kartupeļi. Kad sanākam kopā kādās svētku reizēs, galdā ceļam siļķi kažokā, siera salātus. Paldies Dievam, man ir paveicies, ka sieva ir pavārs konditors un vienmēr patīkami pārsteidz ar gardumiem. Viņai gatavot sanāk ļoti labi, mūsu garšu kārpiņu gaumes ir ļoti līdzīgas. Diezgan regulāri rīkojam pikniku, un nav nozīmes, vai tā ir vasara vai rudens. Tad pilnīga vaļa tiek dota man – vispieejamākā, kas parasti tiek izvēlēta, ir cūkas vai vistas gaļa, bet, ja ir iespēja nopirkt jēra gaļu, svētki ir pilnībā. Sievai ļoti padodas kūka "Cielaviņa", tā vienmēr izdodas kolosāla, un arī visiem mājiniekiem ļoti garšo. Viņa pat ir cepusi katram mazu kūciņu, tās ir vienreizējas. Ja mēs dodamies ciemos, tad tiekam lūgti dāvanā atnest tieši "Cielaviņu", ja ir iespējams. Šīs tortes pagatavošana prasa daudz laika un darba, bet sieviņa ir gatava to darīt. Tā kā viņai gatavošana ir ļoti mīļa, laiks virtuvē paskrien nemanot. Bet, kad runa ir par grilēšanu, pie darba tieku es, un sieva tikai izsaka savas vēlmes, kas labāk garšo, – stāsta Aivis Masaļskis.
Viņš aizguvis arī kādu interesantu recepti – pavārs Mārtiņš Sirmais savulaik bija aizbraucis uz Gruziju, pēc tam veidojis raidījumu šī ceļojuma iespaidos. Kā izrādās, pieņēmumi, ka gruzīni gatavo tikai jēra vai aitas gaļu, ir maldīgi, jo šī tauta mēdz grilēt arī cūkgaļu. To sagriež gabaliņos, samaisa ar sāli un pipariem, un liek nostāvēties uz pusstundu. Pēc tam gaļu izcep un tikai tad liek katlā, kurā jau saliktas marinādes sastāvdaļas. Visu sajauc kopā, patur piecpadsmit minūtes un gaļa ir gatava.
– Agrāk, kad Ērgļos tika rīkoti novada svētki, viena no aktivitātēm bija grilēšana, un mēs pat dabūjām 1. vietu ar šo recepti, jo tā bija oriģināla un ļoti vienkārša. Daudziem šefpavāriem tas noteikti ir zināms, taču man ir atklājums – ja svaigu gaļu grib grilēt vai savādāk pagatavot, tai būtu vēlams pirms tam dažas dienas pastāvēt ledusskapī. Protams, jārauga, lai gaļa nesabojātos, bet pēc šīm pāris dienām, tā būs irdena, mīksta un garšīga. Ja pie tā piedomā, it sevišķi pielieto šo knifu meža gaļai, fermentizācija neļaus tai būt sīkstai. Man patīk gana asas garšvielas, tāpēc ēdienam lieku klāt gan piparus, gan sāli, gan dažādus ķiplokus un garšvielu piedevas. Iecienītas dabīgās garšvielas, jo tad es zinu, kas ēdienam iekšā, – neslēpj Aivis Masaļskis.
Jautāts, vai ģimenē tomēr nesanāk izmēģināt arī kādu svešzemju ēdienu, Aivis atsaka – meitai ļoti garšo suši un, kad viņa atbrauc ciemos pie vecākiem, ļoti labprāt tos gatavo un ar šo Āzijas ēdienu cienā arī ģimeni. Aivis tad virtuvē, kā pats saka, nemaisās, jo divi saimnieki ir par daudz. Viņam atliek vien baudīt meitas sarūpētos labumus.
Šašliks granātābolu marinādē
2 kg gaļas,
sāls, pipari pēc garšas,
1 kg sīpolu,
1 kg granātābolu.
Gaļu apcep uz grila kopā ar garšvielām. Kolīdz tā gatava, uzreiz karstu liek traukā, kurā sagriezti sīpoli un granātāboli, kārtīgi sakrata, lai izdalās sula. Patur gaļu aptuveni piecpadsmit minūtes, un tā ir lieliski iemarinējusies.
– Lai gan šāda marinēšanas metode latviešu vidū nav ierasta, sanāk ļoti garšīgi un arī ātri. Tiesa, ka gan sīpolus, gan granātābolus vajag diezgan daudz, bet garša ir lieliska. Esmu mēģinājis marinādē izmantot arī kolu un gāzētu ūdeni, jo gāzēts dzēriens arī padara gaļu daudz irdenāku, mīkstāku un mutē kūstošu. Darbu ikdienā sanāk diezgan daudz, līdz ar to virtuvē rosos labi ja divreiz mēnesī (tik daudz noteikti sanāk), – smejoties saka Aivis, piebilstot, ka rīti sākas ļoti agri, bet vakari beidzas vēlu, un nav sevišķas iedvesmas darboties virtuvē.
– Brīnos par sievu – kā viņai pietiek spēka pēc darba vēl šiverēties ap plīti, lai pagatavotu to, ko nākamajā dienā ēdīsim pusdienās. Mēs esam izteikti mājās ēdāji, kafejnīcas un restorānus apmeklējam svētku reizēs vai tad, kad dodamies ceļojumos, bet ikdienā ēdam mājās un reti kad baudām kafejnīcu piedāvājumu. Mājās gatavotam ēdienam arī ir pavisam cita garša, viss šķiet krietni garšīgāks mājās, nevis ārpus tām. Pavisam noteikti esmu sāļo un pat aso ēdienu cienītājs. Ir tāds teiciens: "Es mīlu saldumus, tikai tos neēdu". To var teikt par mani, lai gan šad tad nopērku kādu šokolādi (sevišķi ar riekstiem), bet tā uzturā saldumus nelietoju. Protams, ja sieva uzcep "Cielaviņu", tad nevar būt divu domu. Arī sieva vairāk ciena sāļus ēdienus, un citi ģimenes locekļi tāpat. Ikdienu nevarētu iedomāties bez jau minētajiem kartupeļiem un sautētiem kāpostiem ar kotletēm. Tā kā sievai ļoti garšo zirņi un pupas, tad bez tiem arī nekur, lai gan es neesmu to ēdājs. Un vēl – zupas! Tās vārām daudz – frikadeļu, biešu, vistas gaļas. Esam lieli zupu cienītāji, – pauž Aivis Masaļskis.
05.01.2024.
