Rabarberu laiks, rabarberu laiks! Plātsmaizēs, ievārījumos, saldajos ēdienos, pat salātos, saldētavā ziemai… Šobrīd rabarberu sulīgums un konsistence ir vislabākā, lai veselīgos kātus pagatavotu visdažādākajos veidos. Laikrakstu "Stars" interesēja izmēģināt pagatavot nosacīti veselīgo
našķi – sukādes.
Nosacīti veselīgo", jo pagatavošanas procesā tiek izmantots cukurs, kā arī rabarbera gabaliņi tiek izžāvēti. Tomēr našķis sanāk gards un noteikti – kā laba alternatīva citiem saldumiem.
Būtiski sasaldēt un atsulot
"Stara" lasītāja padalījās ar savu rabarberu sukāžu pagatavošanas recepti: "Jāizmanto sulīgi, nepārauguši rabarberu kāti. Vienu gadu par vēlu tos novācu, un sukādes sanāca stiegrainas. Kātus attīra no mizas un sagriež šķēlītēs. Tā kā žāvējot rabarberi ļoti saraujas, nav nepieciešams kātu griezt gareniski. Griež pa taisno ripiņās, turklāt – ne ļoti plānās. Ripiņas apber ar cukuru, daudzums – pēc garšas. Pilda maisiņos un liek saldētavā. Kad rabarberi sasaluši, tos izņem atlaidināties, atsuloties. Sulu nokāš, ja tās ir daudz, var pildīt pudelēs kā sīrupu vai nedaudz atšķaidīt ar ūdeni un izdzert uzreiz. Uz cepešplātīm klāj cepampapīru un izkaisa rabarberus – tā, lai gabaliņi nenosedz cits citu. Liek cepešpannā žāvēties +50 grādos, režīmā, kur gaisu izkliedē ventilators. Es atstāju nedaudz pavērtu arī cepeškrāsns durtiņas augšu, lai labāk novadās liekais mitrums. Jāžāvē gandrīz visu dienu."
Saimniece uzsvēra, ka saldēšana nepieciešama, lai cukurs rabarberos labāk sasūktos, kā arī sukāžu konsistence pēc žāvēšanas būtu patīkamāka. Līdzīgi rīkojas arī lielražoša-
nā – ogas un augļus pirms žāvēšanas sasaldē, tad tie kļūst mīkstāki, tik ļoti nezaudē sulīgumu žāvēšanas procesā. Protams, lielražošanā tiek pielietota arī saldētavu temperatūras regulēšana, taču, gatavojot sukādes mājas apstākļos, arī vidusmēra saldētavas temperatūra uzlabo galarezultātu.
Vēl kāds bonuss saldēšanai – tādējādi sukādes nav nepieciešams gatavot uzreiz nākamajā dienā, bet gan tās var uzglabāt ilgāk – līdz kamēr ir laiks, ko veltīt sukāžu žāvēšanai.
Citas variācijas par tēmu
Vēl vienkāršāka versija ir kaltēt rabarberu ripiņas pēc vecmāmiņu metodes – ar adatu un diegu savērt rabarberu "krelles", ko likt saulē vai pie mūrīša kaltēties. Šādi kaltēti rabarberi, visticamāk, iznāks stingrāki, "gumijotāki", taču veselīgs graužamais būs. Tāpat šādā veidā kaltētus rabarberus var uzglabāt un ziemā pievienot konditorejas izstrādājumos, sauso brokastu, enerģijas batoniņu un putru pagatavošanai.
Savukārt pavisam mūsdienīgā virtuvē variācija par ogu un augļu kaltēšanu ir dehidrators jeb žāvētājs. Tas ir speciāls aparāts, kas zemā temperatūrā vienmērīgi izžāvē produktus. Cik ilgi tajā žāvēt sagrieztās rabarberu ripiņas – atkarīgs no tā, kādas cietības sukādes vēlas.
Raksta autori interesēja noskaidrot, ar kādām elektrības izmaksām jārēķinās, visu dienu žāvējot sukādes. Uzrunātās saimnieces, kas jau vairākus gadus šādā veidā apstrādā dažādas ogas un augļus, atzina, ka īpašu atšķirību elektrības rēķinā neesot izjutušas. "Kaltēšana notiek ilgstoši, tas tiesa, bet zemā temperatūrā. Neesmu pētījusi, bet pieļauju, ka elektroenerģija attiecīgi tiek patērēta nedaudz," sprieda lasītāja.
04.06.2021.
