Strādājot pilna laika darbu, atvēlēt brīvu brīdi rosībai virtuvē Ērgļu apvienības pārvaldes vadītājai ELITAI ŪDREI negadās tik bieži, kā tas bijis kādreiz. Pienākumi prasa savu, un pēc garas darba dienas stāvēt pie plīts vairs nav spēka. Tomēr iepriecināt vīru ar gardām vakariņām un bērnus, mazbērnus, kad viņi atbrauc ciemos, gribas, neraugoties uz nogurumu.
– Lielākoties jebkurai sievietei virtuve ir vieta, kurā darboties sanāk daudz un bieži, jo to zināmā mērā prasa arī ģimene. Mana ģimene ir standarta ēdienu piekritēja, ekskluzīvus ēdienus negatavojam. Esam lauku cilvēki, pieraduši izmantot visu, kas pieejams mājās. Kad mums piederēja saimniecība, arī lietojām visu, kas nāca no tās. Bērni ir izauguši, esam palikuši divatā ar vīru. Salīdzinot laiku, ko kādreiz pavadīju virtuvē, ar laiku, cik tajā nākas darboties tagad, jāteic, ka tik bieži nodoties ēst gatavošanai vairs nesanāk. Ne reti gadās, ka vīram par savu vēderu nākas parūpēties pašam, lai gan viņš labprāt gaida, ka es kaut ko pagatavošu. Kad ciemos atbrauc bērni un mazbērni, gribas pagatavot ko īpašāku. Ja ar pamatēdieniem es tā sevišķi neeksperimentēju, lai gan savu reizi gadās kaut ko jaunu izmēģināt, tad ar saldajiem gan es mēdzu gana bieži eksperimentēt. Tās galvenokārt ir kūkas, – atklāj Elita Ūdre.
Ne reizi vēl nav gadījies, ka ģimenes locekļi kaut ko izbrāķētu un, ja pat kādam īsti ēdiens neies pie sirds, cits to novērtēs atzinīgi un notiesās labprāt. Elita atminas – mazbērna dzimšanas dienai par godu uzcepusi vafelītes. Pašai šķitis, ka kaut kas īsti nesanāk, arī ar ābolmaizi, ko Elita uzcepusi, licies, ka līdz galam nav kārtības. Savukārt vedekla smejoties teikusi – tas, kas šķitis neizdevies, no galda pazudis pats pirmais. Kad tuvojas jubilejas, Elitai mēdz iešauties prātā doma – varbūt ēdienu pasūtīt? Tomēr beigu beigās viņa laikus saplāno datumus un cienastu pagatavo pati, jo pašu gatavotam ēdienam tomēr ir pavisam cita garša.
– Es neizmantoju arī nekādas ārzemju garšvielas, bet gan visu labi zināmo un vienkāršo – sāli, piparus, sīpolus, ķiplokus un tos zaļumus, kas izaug piemājas dārzā. Man ļoti patīk eksperimentēt ar maltās gaļas pagatavošanas variācijām. Vienu vakaru tapa makaroni ar malto gaļu, pupiņām un pašgatavotu tomātu mērci. Tā kā man ir siltumnīca, tomātu pietiek. Vēl pēdējais no sezonas ir atlicis. Vēl viena priekšrocība manā mājā – ieeja pagrabā no virtuves. Kaut gan nav tālu jāiet, dažreiz uzmācas slinkums, kad negribas kāpt lejā. Manā ģimenē ir gan saldummīļi, gan sāļu ēdienu cienītāji. Kad gaidu ciemos bērnus un mazbērnus, zinu, ka viņiem gribēsies kādu našķīti, tāpēc pagatavoju plātsmaizi. Vienreiz uztaisīju eksperimentu un uzcepu pankūkas – jaunākais mazbērns pagaršoja pavisam nedaudz, bet lielākais notiesāja visu vienā piegājienā. Tad es teicu, ka tādu ēdienu nedrīkst gatavot, jo tas netiek visiem, – smejas Elita.
Viņa atceras vēl kādu humora mirkli – parasti, kad vīrs paēd Elitas gatavoto ēdienu un neko nepasaka, viņa jautājot, vai tad tiešām negaršoja? Uz to vīrs labsirdīgi nobubinot: „Kā negaršoja?! Protams, ka garšoja!" Savukārt, kad viņš biežāk sakot, ka viss bijis ļoti garšīgs, tad Elita mēdzot „sadusmoties" – sak', kas tur sevišķi garšīgs, normāls ēdiens!
Zupas pēdējā laikā sanākot vārīt diezgan maz, bet vasarā tās tiek gatavotas uz ugunskura. Tas, kāda zupa top, ir atkarīgs no tobrīd mājās pieejamās gaļas un pārējām sastāvdaļām.
Ķīnas saldskābā mērce
3 kg tomātu
300 g burkānu
300 g paprikas
300 g sīpolu
konservēti ananasi bundžiņā
cukurs (mazliet vairāk nekā sāls)
sāls
melnie pipari
ķiploks
ciete
Visas sastāvdaļas saliek kopā kaltā (tikai ananasus nē) un vāra pusstundu. Piecas minūtes pirms katlu ņem nost no uguns, pievieno sagrieztus ananasus. Ananasu šķidrumam piejauc kartupeļu vai kukurūzas cieti, to pievieno mērcei, bet mērci vairāk nevāra. Elita pievieno arī mazliet etiķa, kas darbojas kā konservants. Šī mērce labi sader ar jebkādu ēdienu, to var pievienot klāt arī zupām.
19.01.2024.
