Svētdien Tamperē cīņā par zelta medaļām izskanēs pasaules hokeja čempionāts. Uzvarot piecās spēlēs, Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un sasniedza visiem faniem tik ļoti kāroto mērķi. Viedokli par Latvijas hokeja izlases sniegumu, to, vai ceļā uz pusfinālu izdosies uzvarēt arī Zviedriju, lūdzu izteikt hokeja līdzjutējus — Lubānas apvienības pārvaldes vadītāju Tāli Salenieku un Madonas novada domes deputātu Andri Sakni.
Hokejs vieno
– Mūsu puiši šogad spēlē labi. Varbūt kaut kādā veidā atpaliekam meistarībā no kādas izlases, bet tā atdeve, ko viņi rāda, man liekas, ir visaugstākajā līmenī. Nu kaut vai tas, ko otrdien demonstrēja Zīle, ir fenomenāli, kad, ripai trāpot sejā un gūstot traumu, atgriezās laukumā ar režģotu sejas masku un turpināja bloķēt metienus. Ļoti emocionāla, skaista spēle, un arī sasniegums ir ļoti labs, – uzskata Tālis Salenieks. – Nebūs nekāds brīnums, ja Latvijas izlase spēs kaut ko parādīt arī spēlē pret Zviedriju. Tomēr spēlējam savās mājās, un spēlei vajadzētu būt interesantai. Katrā ziņā hokejs tautu Latvijā vieno – visi fano, visi ir priecīgi. Savukārt pasaules čempionu titulam vistuvāk, manuprāt, ir amerikāņi un somi, kaut gan Šveice arī ir gana stipra.
Liels prieks
– Neticami, ka Latvijas hokeja izlase sasniegusi tādu rezultātu un iekļuvusi ceturtdaļfinālā, ar 13 punktiem izcīnot savā apakšgrupā 3. vietu. Pēc pirmajām divām spēlēm noskaņojums gan bija tāds vidējs, jau ar mazu skepsītes piegaršu, bet, kā aizgāja spēle ar čehiem, tā viss nostājās savās vietās. Piecas uzvaras pēc kārtas – trīs pamatlaikā un divas papildlaikā – tas ir kaut kas nebijis, vienkārši – ideāli, un par to ir liels prieks, – atzīst Andris Sakne. – Vienīgi mūsu izlases treneris Vītoliņš pat pēc tādas uzvaras pret Šveici palika tāds nosvērts un stingri ieturēts. Es gaidīju, ka emocijas sevī nepaturēs, abi ar Ābolu apkampsies, apsveiks viens otru un, līdzīgi kā fani, no prieka lēks gaisā, ja jau izdevās valstsvienību aizvest tik tālu un tagad viņi, visa izlase, Latvijas fanu acīs ir īsti varoņi. Visas spēles, kurās uzvarējām, bija ļoti saspringtas, bet jo īpaši spēles pret Šveici pēdējās minūtes, kad Daugaviņam pie rezultāta 2:3 izdevās to izlīdzināt, un es visu laiku domāju – kaut nu izdotos šo rezultātu noturēt!
Attiecībā uz nākamo spēli pret Zviedriju gan esmu skeptisks. Taču, protams, īkšķus turēšu! Kas zina – varbūt arī izdodas uzvarēt…
26.05.2023.
