Izglītības un zinātnes ministrija sociālajiem partneriem izvērtēšanai nodotajā skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli „Programma skolā”, kurā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases. Tā vietā tiek piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.—12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām, bet lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju, līdzīgi kā tas notiek pašlaik. Viedokli par iecerēto modeli lūdzu izteikt Lubānas apvienības pārvaldes vadītāju Tāli Salenieku.
Nav ko cilvēkus mānīt
– Tas ir visai nosacīti, ka piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modelis dotu pašvaldībām lielāku brīvību. Tas būs atkarīgs no ministrijas noteiktā minimālā skolēnu skaita klasē, kas būs saistoši visām pašvaldībām. Ko tā brīvība dos, ja, piemēram, ministrija noteiks, ka vienā klasē ir jābūt divdesmit, zinot, ka iedzīvotāju skaits lauku teritorijās sarūk? Ar to tā brīvība pašvaldībām arī beigsies. Tad jau labāk būtu skaidri un gaiši pateikuši, ka slēdzam skolas laukos ciet- nav ko cilvēkus mānīt, – uzsver Tālis Salenieks. – Es saprotu, ka kaut kādā mērā grib sakārtot skolu tīklu, bet tai pieejai vajadzētu būt citādai, būtu jādomā par to, vai tiešām tagad visas lauku skolas aizslēgsim, bet kas tādā gadījumā notiks ar šīm teritorijām? Arī tā klaigāšana par nekvalitatīvu izglītību mazākajās skolās ir pēdējā muļķība.
Es pats kādreiz esmu strādājis Rupsalas skolā (Ošupes pamatskolā). Paskatīsimies, kas tur ir pēc skolas slēgšanas, vai arī tad, kad tiek slēgti kultūras centri un citas iedzīvotāju pulcēšanās vietas. Šīs apdzīvotās vietas taču pamazām atmirst. Manuprāt, būtu labāk domājuši, kā atbalstīt lauku teritorijas un to attīstību, nevis kaut ko tajās aizslēgt ciet.
Manā skatījumā, tas nav tālejošs modelis, pie kā ministrija pašlaik strādā, tā ir īslaicīga politika. Katrā ziņā es nepiekrītu tādai pieejai. Arī pašvaldībām tāpēc vien, ka nebūs 7.-9. klašu, izdevumi nesamazināsies. Skolas būs vēl mazāk piepildītas, bet ēkas tāpat būs jāuztur. Ņemam jebkuru mazo pamatskolu – vai tās kaut ko šajā situācijā ietaupīs? Skolotājiem jau tagad ir nepilnas slodzes, bet, ja skolā paliks tikai 1.-6. klases, zaudējumi būs vēl lielāki un arī pedagogus nokomplektēt būs vēl grūtāk, līdz ar to finālā skolas vispār nebūs. Turklāt pieredze rāda, ka, ja uz lielāko centru skolām aiziet vecākie bērni, viņiem līdzi dodas arī jaunākie brāļi un māsas.
Domāju, ka ir lietas, kurām pievērsties būtu aktuālāk. Diez vai šis jaunais skolu finansēšanas modelis ir vērsts uz Latvijas līdzsvarotu attīstību.
Cerams, ka ministrija apdomāsies un pašvaldības, iedzīvotāji nebūs lielākie zaudētāji.
28.07.2023.
