Vasarā kļuva zināms, ka Latvijas hokeja izlasi vairs nevadīs Bobs Hārtlijs. Nupat valstsvienība olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā veiksmīgi startēja jau Harija Vītoliņa vadībā, izcīnot uzvaras visās trijās spēlēs un iegūstot olimpisko ceļazīmi uz Pekinu, bet 7. septembrī Latvijas Hokeja federācijas valde nolēma, ka H. Vītoliņš Latvijas izlases galvenā trenera pienākumus pildīs arī turpmākos divus gadus, ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl vienu gadu. Viedokli par pārmaiņām Latvijas hokeja izlases vadībā lūdzu izteikt zinošus hokeja līdzjutējus – Rihardu Saulīti un Artūru Portnovu, Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju.
Sākums labs
– Sākums Harijam Vītoliņam valstsvienības galvenā trenera amatā ar veiksmīgu izlases startu olimpiskajā atlases turnīrā ir labs. Izlases vadībā tagad mums ir savs speciālists, kas izgājis diezgan lielu skolu un arī kā spēlētājs bija ļoti labs, – atzīst Rihards Saulītis. – Lasīju, ka viņam palīdzot arī Oļegs Znaroks, kam gan neesot oficiāla statusa komandā, taču viņš olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā konsultējis Vītoliņu. Bet ko tur daudz konsultēt! Abi, tik daudzus gadus kopā spēlējot un trenējot, ne vienu vien sāls pudu ir apēduši, ļoti labi pazīst viens otru un droši vien saprotas no pusvārda. Katrā ziņā sliktāk jau nebūs un varbūt būsim pat ieguvēji. Esmu lasījis daudzus rakstus par Bobu Hārtliju, un vērtējums nemaz nav tik viennozīmīgs, diezgan daudz ir arī kritikas.
Tagad jātur īkšķis par mūsējiem Pekinas olimpiskajās spēlēs, kur būs jāspēlē ļoti stiprā grupā: ar izlozi mums nudien nav laimējies! Ja mūsējiem izdosies uzvarēt kaut vienu no šīm komandām – Somiju, Zviedriju vai Slovākiju -, jau tad varēsim uzskatīt to kā veiksmes stāstu.
Galvenais, ka savējais
– Manā skatījumā, Harijs Vītoliņš ir ļoti labs treneris ar hokeja tradīcijām ģimenē vairākās paaudzēs. Tas nozīmē, ka hokejs viņam ir jau asinīs un tiek mantota arī izpratne, zināšanas par šo spēli, un tas noteikti ir pozitīvi. Turklāt viņš ir bijis kopā ar Oļegu Znaroku, kad tā vadītā Krievijas izlase izcīnīja gan pasaules, gan olimpisko čempionu titulus un vairāki KHL klubi kļuva par Gagarina kausa ieguvējiem, – atzīmē Artūrs Portnovs. – Vītoliņš ar Znaroku jau no pašiem pirmsākumiem ir kā cimdiņš ar roku vai vāciņš ar katliņu. Man šķiet, ka šajā situācijā tā ir laba izvēle, labākais variants, kāds varēja būt, un par to ir jāpriecājas. Turklāt Vītoliņš ir vietējais, latvietis, mēs uzaugām, fanojot par viņu kā Latvijas hokeja izlases spēlētāju. Tagad viņam pašam būs jāvada mūsu komanda, jāstrādā ar tādu izlasi, kāda tā ir, kad trenera pienesums ne vienmēr ir izšķirošais, bet, kā jau teicu, ir svarīgi, lai šajā amatā būtu savējais, zinošs hokeja lietpratējs, kāds Vītoliņš arī ir.
10.09.2021.
