Šodien, 12. martā, aprit gads, kopš valdība pirmoreiz pieņēma lēmumu saistībā ar „Covid-19" pandēmiju izsludināt Latvijā ārkārtējo situāciju. Viedokli, vai ir saredzama gaisma tuneļa galā, kādas lielākās kļūdas ir pieļautas, lūdzu izteikt Madonas novada domes deputātu Andreju Ceļapīteru.
Nevis sabiedrība jāiesprosto, bet gan…
– Principā jau to gaismu var saredzēt tikai caur vakcināciju. Ir pieļauts daudz kļūdu, bet lielākā ir tā, ka septembra beigās un oktobrī, kad vīruss atkal sāka izplatīties, netika īstenoti adekvāti pasākumi, tas, ko darīja citas valstis. Šai ziņā jāskatās Dienvidaustrumu Āzijas valstu virzienā. Piemēram, Taivāna, Singapūra ir valstis ar milzīgu apdzīvotību, taču tajās vīruss ir ierobežots, īstenojot elementāru pasākumu kopumu, proti, visi, kas iebrauc valstī, iziet pašizolāciju un, tāpat kā inficētie un kontaktpersonas, tiek stingri kontrolēti plus visu epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana, pie kā arī mēs esam pieraduši, – 2 metru distance, nepulcēšanās, roku dezinfekcija utt. Otra lielākā kļūda ir tā, ka nezin kāpēc pie mums jau no paša sākuma netika iesaistītas pašvaldības, sociālie dienesti, ārkārtējo situāciju komisijas un citi resursi, – atzīst Andrejs Ceļapīters. – Labot šīs kļūdas arī pašlaik vēl nav par vēlu. Ir jāpastiprina kontrole, jo vīruss jau nevar atlidot pa gaisu, to atved un pārnēsā cilvēki. Arī ierobežotā testēšana rudens pusē, kad bija nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums, sekmēja turpmāko vīrusa izplatību. Šobrīd būtu jāveic liela apjoma testēšana un citi efektīvi pasākumi, kas dotu vēlamo rezultātu. Nevis visa sabiedrība ir jāiesprosto, bet gan redzeslokā jāpatur bīstamie posmi – pastiprināti jākontrolē tie, kas iebrauc, inficētie, kontaktpersonas. Arī to, cik daudz ir inficēto, apdzīvotajās vietās var noteikt ar dažādiem testiem. Mūsu zinātnieki ir pat izstrādājuši jaunu monitoringa metodi, kas, izmantojot notekūdeņu analīzi, ļauj diezgan precīzi fiksēt vīrusa klātbūtni kanalizācijā.
Pie kļūdām vēl jāmin puspasākumi, kļūdainie lēmumi, kā, piemēram, konkrētu preču grupu tirdzniecības ierobežošana. Absurda ir arī mazo veikalu slēgšana, jo vīruss jau nešķiro – liela vai maza tirdzniecības zāle. Lai tas neizplatītos, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi. Kāda atšķirība, kur – lielā vai mazā veikalā – uz vienu apmeklētāju jānodrošina 15 vai 25 kvadrātmetri. Lai iepērkas kaut vai tikai viens cilvēks! Mazajos lauku veikalos vai specializētajos veikalos, kur, piemēram, pārdod lauksaimniecības preces, rezerves daļas, elektrotehniku utt., parasti vairāk par vienu, diviem, trim cilvēkiem nemaz nevarēja sastapt arī pirms krīzes, tad, kad nebija šādu ierobežojumu. Katrā ziņā es valdības konsultantiem jeb „ekspertiem" liktu absolūti zemāko vērtējumu.
12.03.2021.
