Ja ķirbis nav dārzenis, bet gan oga, tad zemenes, gluži pretēji, nav ogas, bet gan pēc botāniskā iedalījuma — “riekstiņu kopaugļi”.
Tās minētas gan senās Romas literatūrā dzejnieku Vergilija un Ovīdija poēmās, gan medicīniskos rakstos. Viduslaikos meža zemenes – arī lapas un saknes – iekšķīgi lietoja gremošanas uzlabošanai, caurejas gadījumā, ar lapām un saknēm ārstēja podagru. Ārīgi tās palīdzēja, apdegot saulē, un balināja ādas pigmentācijas plankumus, bet augļu sulu lietoja zobu krāsas uzlabošanai. Meža zemenes cilvēki pazina un lietoja jau kopš akmens laikiem, vēlāk tās mēģināja arī kultivēt, taču to augļi kā bija, tā palika visai sīki, kas gan nemazināja zemeņu popularitāti. XIV gs. Francijas karalis Šarls V pavēlēja ieaudzēt 1200 zemeņu stādu Luvras dārzos. XV gs. sākumā zemenes bieži attēlotas itāļu, flāmu un vācu gleznās un angļu miniatūrās. Viduslaikos cilvēki trīsdaļīgajā lapā saskatīja atgādinājumu par Svēto Trīsvienību, uz leju vērstie augļi bija Kristus asiņu pilieni, bet piecas ziedlapiņas – viņa piecas brūces. Zemeņu cienītājs bija Anglijas karalis Henrijs VIII, viņa izdevumu sarakstā 1530. gadā minēts zemeņu kurvis, ko karalis iegādājies par 10 šiliņiem. Arī populārais saldais ēdiens – zemenes ar saldo krējumu – esot izgudrots karaļa galmā, receptes autors bijis kardināls Tomass Vuzlijs. Eiropā ieveda krietni prāvākās zemenes no Amerikas kontinenta. 1714. gadā franču spiegs Amadē Fransuā Frezjē no Čīles atgriezās ne tikai ar spāņu cietokšņu, karaspēka, ieroču un vietējo iedzīvotāju, bet arī ar Čīles lielo zemeņu aprakstiem, kam pievienoja arī zemeņu zīmējumus un stādu paraugus. Kad franču botāniķa Antuana Nikolā Dušēna izaudzētie Čīles zemeņu stādi lieliski auga un ziedēja, bet nedeva augļus, viņš mēģināja to ziedus apputeksnēt ar citu zemeņu šķirņu putekšņiem. Palīdzēja laimīgs gadījums – 1766. gadā Čīles zemeņu stādiem izdevās savstarpēji apputeksnēties ar blakus dobē iestādītiem citu "amerikāņu" – Virdžīnijas zemeņu – putekšņiem. Rezultāts pārsniedza visas cerības – ogas bija neredzēti lielas, aromātiskas un saldas, pēc smaržas, garšas un formas tās atgādināja ananasus. No Dušēna iegūtajām ‘Fragaria ananassa' selekcionāri radīja Eiropas mūsdienu dārza zemeņu šķirņu daudzveidību. Zemeņu ogās ir tāda cilvēka organismiem derīgo vielu bagātība kā reti kuros augļos.
16.06.2023.
