Turpinām laikraksta "Stars" 12. marta, 30. aprīļa un 14. maija numurā aizsākto tēmu par lauku muzikantiem 20. gadsimtā, šoreiz – Bērzaunes pagastā.
Kalns vai pilskalns?
Vezeles kalns, Aronas kalns un Saules kalns – katrs ar savu stāstu. Senāk sarīkojumi notika Vezeles kalnā – senā pilskalnā, ko atklāja tikai pirms dažiem gadiem un nosauca tuvumā esošā Sauleskalna vārdā. Kā raksta arheologs Juris Urtāns, Sauleskalnā dzīvojošā Anna Brutāne zinājusi stāstīt, ka pirms gadiem sešdesmit viņa bija dzirdējusi, ka tolaik vietējie iedzīvotāji šo kalnu zinājuši kā pilskalnu un tas saukts par Vezeles kalnu. Vezele ir apvidus vārds, ar kādu apzīmēts no skaliem darināts grozs.
Svētki un talkas
Kolēģis Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā Reinis Auziņš dalījās ar kādu 1918. gada fotogrāfiju. Viņa vecvectēvs Aleksandrs Āboliņš (1887-1977) no toreizējā Grostonas pagasta „Ramiem" bija muzikants, viņš spēlēja vijoli un cītaru. Ģimenes arhīvā saglabājusies fotogrāfija, kur A. Āboliņš ar sievu Jūli Karlīni Āboliņu (dz. Leimane, 1892-1961) kāzu otrajā dienā cilvēku pulkā nofotografēti Vezeles kalnā. Jaunais vīrs gan savos svētkos ir bez mūzikas instrumentiem, bet citi pagasta muzikanti ir kuplā pulkā.
Aronas pilskalns labi redzams lielceļa malā, tur rīkotas zaļumballes, Jāņu svinēšana, pulcējušies kāzinieki. Kāda 1930. gadu otrās puses fotogrāfijā ir „Brencēnu" saimnieka Ozola kāzu viesi ar muzikantiem Aronas kalnā. Tam visai tuvu esošais Saules kalns kā sarīkojumu vieta bija labi zināma pēc tās ierīkošanas 20. gadsimta 30. gados. Saglabājušās vairākas fotogrāfijas no laukuma ierīkošanas talkām.
Jau pirms 110 gadiem
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā senākā liecība par Grostonas, Bērzaunes muzikantiem ir ap 110 gadu sena fotogrāfija ar ziņām par trijiem muzikantiem. Andrejs Akmens (dzimis Vestienas pagastā) jaunībā bija drēbnieks, strādāja Rīgā, vēlāk saimniekoja sievas tēva mājās Bērzaunes „Viļķenos", muzicēja kopā ar sievas brāli Jāni Trumekalnu (dz. Bērzaunes „Viļķenos") un savas māsas Edes vīru Pēteri Brizauski, kurš bija namdaris, galdnieks, zārku meistars, jaunsaimnieks Bērzaunes „Talejniekos".
Ieinteresēja kāda cita muzeja krājumā fotogrāfija no izsūtījuma laika Sibīrijā, kur Berta un Pēteris Trumekalni ar meitu Elzu Trumekalni (Serdāni) un vijoli fonā. Sazinoties ar E. Serdāni, noskaidrojās, ka 1910. gada fotogrāfijā ir viņas radinieki, bet izsūtījumā vijoli, mandolīnu spēlējuši Fricis un Gunārs Gravas no Talsu puses.
Liecības ir, atsaucies arī tu!
Grostonas un Bērzaunes ekspedīcijas laikā pierakstītajās atmiņās minēta Virkstena kapela. Pēteris Ragainis no „Āriņiem" prata dažādus darbus, bija kurpnieks un svētdienās ballēs spēlēja cītaru un vijoli. Muzikants bija arī Jānis Eleksis, kopā ar Baltpurviņu veidojuši kapelu. Birstiņš spēlēja vijoli, Alfrēds Dzērve muzicēja kopā ar kurpnieka Otto Baltpurviņa dēliem Kārli un Edvardu, un noteikti muzicēja vēl citi. Aicinām arī Bērzaunes pagasta cilvēkus dalīties ar ziņām par muzikantiem. Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā esošos krājuma materiālus var skatīt nmkk.lv.
LAIMDOTA IVANOVA
26.05.2021.
