Sāksim ar to, ka selerijas kātiņā ir tikai sešas kalorijas, toties milzums daudz organismam noderīgu vielu — C (tikpat, cik apelsīnos, 1,5 reizes vairāk nekā citronos un svaigos kartupeļos), A, E, K un B grupas vitamīni, aminoskābes, kalcijs, bors. Selerijas ir lielisks profilaktisks līdzeklis sirds un asinsvadu slimībām, vielmaiņas traucējumiem, tās aptur iekaisuma procesus organismā, paaugstina tā vispārējo tonusu, veicina gan garīgās, gan fiziskās darbspējas.
Seleriju dzimtene ir Vidusjūras austrumu reģions, senatnē tās kultivēja gan kā dekoratīvus, gan kā ārstniecības augus. Homēra teiksmu varoņi savus varenos zirgus baroja ar baziliku un selerijām. Gan senajā Grieķijā, gan viduslaiku Eiropā selerijas uzskatīja par spēcīgu afrodīziju (mīlas līdzekli), tās satur androsteronu – feromonu, kuru smaržās izdala vīrieša ķermenis un jūt daiļā dzimuma maņu orgāni. Senajā Ēģiptē no ziediem, olīvkoku zariņiem un seleriju lapām pītus vainadziņus lika kapenēs, seleriju lapas lietoja mūmiju balzamēšanā. Senajā Romā ar lauru vainagiem apbalvoja triumfatorus, bet sporta spēlēs uzvarējušos atlētus – ar seleriju vanagiem. Tās izmantoja arī citos rituālos, savvaļas selerijas stādīja apbedījumu vietās. Ķīnā alkohola cienītāji tās augsti vērtēja kā līdzekli pret paģirām, Indijā selerijas sakni cienīja kā sievietes spēka simbolu, tās lietoja zemākās čakras attīrīšanai, enerģētiskā balansa organismā stabilizēšanai. Viduslaiku Britānijā un Francijā no selerijas saknēm un lapām gatavoja zāles pret klepu un stenokardiju.
Mūsdienās dziednieki selerijas sēklas lieto, lai ārstētu bailes, nomāktu apziņu, veicinātu ticību saviem spēkiem. Pirmās kultūršķirnes izveidoja jau senie romieši, viņu ēdienkartē tām bija īpaša vieta. Kā pārtikas produktu Eiropā tās sāka lietot XVI, pēc citiem avotiem – XVII gs. Itālijas pilsētās. Ar laiku gardēži novērtēja seleriju skāņo aromātu un specifisko garšu, tās sāka parādīties pat uz aristokrātu galdiem. Marķīze Pompadūra ar seleriju zupu baroja karali Ludviķi XV, nodrošinot viņa labvēlību visam mūžam. Selerijas uz Jauno pasauli pārcēlās jau reizē ar pirmajiem kolonistiem. Kulinārijā selerijām ir plašs pielietojums – tās pievieno salātiem, zupām, mērcēm u. c. ēdieniem, izmanto ēdienu dekorēšanai, konservēšanai. Dažiem jūtīgiem cilvēkiem tās (ne tikai ēdot) izraisa alerģisku reakciju – seleriju dzimtai pieder arī indīgie latvāņi.
28.07.2023.