Ķīniešu leģenda vēsta, ka šobrīd pasaulē aiz ūdens otrais patērētākais dzēriens – tēja – dzima 2737. g. p. m. ē. pavasara vakarā. „Debesu dēls" Ķīnas ķeizars Šen Nungs, noguris pēc ceļojuma, vārīja ūdeni, slāpju remdēšanai, kad vējiņš viņa katliņā iepūta kāda koka lapas.
Ūdens nokrāsojās zaļgans un patīkami smaržoja. Ķeizars to nogaršoja – garša bija lieliska, viņš jutās atspirdzināts un uzmundrināts. Šīs lapas bija Ķīnas dienvidos augošā savvaļas tējas koka lapas. Pirmā tējas rakstiskā pieminēšana ir krietni jaunāka – 350. gadā ķīnieša Kuvo Po vārdnīcā tā aprakstīta kā „vārītu lapu dzēriens". Vidusāzijas klejotāji bija pirmie, kas 476. gadā pie Lielā Ķīnas mūra maiņas tirdzniecībā sāka iegādāties tējas lapas. VI gs. budistu mūki tēju nogādāja Japānā, kur šodien tējas baudīšanas ceremonija jau ieguvusi rituāla līmeni. 780. gadā budistu mūks Lu Ju sarakstīja lietišķu studiju par tējas koku kultivēšanu un tā lapu ievākšanu un apstrādi. 620.- 900. g. tējas ražošana un pagatavošana kļuva perfektāka, izsmalcinātāka, tā kļuva par vērtīgu eksportpreci. XIV gs. apgūtā tējas lapu fermentācija radīja melno tēju. 1492. gadā radās pirmā tējkanna. 1610. gadā Amsterdamā ieradās pirmie kuģi ar tēju, holandieši ilgu laiku pārvaldīja tējas importu Eiropā. 1644. gadā viņi piegādāja pirmās 100 mārciņās tējas Anglijai, 1675. gadā Tomass Garingtons sava Londonas „Coffee House" apmeklētājiem sāka piedāvāt arī tēju. Krievijā pirmo tēju pa sarežģīto sauszemes ceļu kā dāvanu caram 1618. gadā piegādāja tirgotājs Vasilijs Storkovs. Krievijas tēja „ča" skaitījās vērtīgāka, jo nebija vismaz sešu mēnešu ilgajā jūras ceļā mitruma dēļ zaudējusi kvalitāti. 1699. gadā angļu Ostindijas kompānija uz pusotru gadsimtu ieguva Eiropas tējas importa monopolu. Briti tēju nogādāja arī savās kolonijās „Jaunajā pasaulē" un, lai papildinātu valsts ienākumus, tai uzlika lielu ievedmuitu, izsaucot vietējo iedzīvotāju sašutumu. 1773. gadā 16. decembrī par indiāņiem pārģērbušies Bostonas brīvmūrnieki ostā iebruka angļu kuģī un izmeta aiz borta 342 tējas kastes. „Boston Tea Party" uzskata par pirmo ASV Neatkarības kara epizodi. 1848. gadā Ostindijas kompānija uz Ķīnu nosūtīja Robertu Fortunu, lai viņš izvestu tējas koku stādus un lauztu Ķīnas monopolu. Trīs gados viņš ar kuģiem uz Indiju nogādāja vairāk kā 20000 stādiņus un spraudeņus un arī pierunāja vairākus ķīniešu zemniekus palīdzēt Indijā izveidot tējas plantācijas. Kopš 1860. gada tēju audzē arī Ceilonā. 1904. gadā Sentluisas (ASV) pasaules izstāde notika ļoti karstā laikā; tirgotājs Ričards Blehinds, uzlejot tēju uz ledus gabaliņiem, radīja jaunu, populāru atspirdzinājumu – ledus tēju, bet 1908. gadā Tomass Sullivans no Ņujorkas ieviesa tējas maisiņus. 2010. gadā Ķīnā uzbūvēja Tējas muzeju – 73,8 m augstu ēku tējkannas formā.
EGILS JUCEVIČS
23.07.2021.
