Pirmos cepumus – mazus mīklas veidojumus – cilvēki sāka cept reizē ar maizi, tātad vismaz XVII gs. p. m. ē. Populāri gan tie kļuva tikai VII gs. p. m. ē., kad Persijā mīklai sāka pievienot niedru cukuru.
Ēģiptieši III gs. p. m. ē. medū saldinātus cepumus ēda paši, upurēja dieviem, deva līdzi aizgājējiem kapā. Kad musulmaņi iekaroja Spāniju, saldais austrumu našķis izplatījās arī Eiropā, XIV gs. cepumus jau pazina visi sociālie slāņi. Viduslaikos, attīstoties ceļošanai, tie kļuva par ceļā līdzi ņemamu pārtiku, jo tik ātri nebojājās. Angļu „jumbles" bija visai cieti, parasti gredzena vai apaļu maizīšu veidā, cepti no miltiem, riekstiem, olām un cukura, pievienojot vaniļu, anīsu vai ķimenes. Arī jūrnieku pārtikā bija sausi cepumi, tik cieti, ka tos praktiski nevarēja nokost, tādēļ jūrnieki tos mērcēja alū – varbūt tieši tā radās britu paraža mērcēt cepumus kafijā, tējā vai pienā. Tas gan notika tikai XIX gs., karalienes Viktorijas laikā, kad radās pēcpusdienas tējas rituāls – tā mīlējusi darīt arī pati karaliene. Cepumi, lai cik cieti, ir poraini, šķidrums iekļūst porās, mīkstinot cepuma struktūru, taču galvenais mērcēšanas „kaifs" – izdalās vairāk garšas, jo kūst cukurs. Britiem populārākie mērcēšanai tējā ir cepumi ar šokolādi, šī tradīcija izkopta līdz pilnībai. Ginesa rekordu grāmatā pat ir rekords „Cepuma mērcēšana, nolecot ar gumiju", tas pieder Saimonam Berijam no Berkšīras, kas nolēca no 73,41 m augstuma. Briti ir autori daudziem pie tējas vai kafijas baudāmiem našķiem. Ap 1775. g. doktors Viljams Olivers no Bātas radīja diētiskus cepumus „Bātasolivers" – milti, sviests, raugs, piens – saviem bagātiem un pārāk labi paēdušiem privātpacientiem.
Otrā pasaules kara laikā Anglijas karaliskie dārgakmeņi bija paslēpti Vindzoras pils pagrabā „Bātasoliveru" alvas kārbā. Ap 1795. g. Anglijā parādījās viegli saldi cepumi dzīvnieku figūriņu formā. Kādu laiku tos uz ASV eksportēja, tad tos sāka ražot paši amerikāņi. Par populārākajiem kļuva slavenā amerikāņu cirka dibinātāja Fineasa Teilora Bārnuma vārdā nosauktie krekeri, kurus 1902. g. sāka izplatīt „The National Biscuit Company". Tos pārdeva, iepakotus mazās kartona kastītēs, līdz tam cepumus tirgoja uz svara. Kastītei ar gandrīz 200 g cepumu augšpusē bija aukliņa, lai to varētu iekārt Ziemassvētku eglītē. Dizains palika nemainīgs 116 gadu, kad dzīvnieku aizstāvji pieprasīja no attēla noņemt cirka būru restes. Attēlā mainījušies 18 dažādi dzīvnieki, no tiem tikai pērtiķim bija apģērbs – bikses. Cepumus joprojām ražo (gadā – vairāk kā 40 milj. kastīšu), lai gan Bārnuma cirks jau 2017. g. tika slēgts apmeklētāju trūkuma dēļ. 4. novembris ir „Cepumu diena", to 1987. g. ieviesa Nets Meiders no „Chip Cookie Company" (Sanfrancisko, ASV). 1999. g. 19. februārī Plant-Siti (Florida, ASV) izgatavoja 76,82 m2 lielu, 3,687 t smagu smilšu cepumu, to rotāja 617 kg putukrējuma un 1812 kg svaigu zemeņu.
20.08.2021.
