Gadu tūkstošiem zeltu lieto gan kā maksāšanas līdzekli, gan rotaslietu izgatavošanai. Tagadējās Irākas un Irānas teritorijā apbedījumos atrod jau 4600 gadu p. m. ē. meistarīgi izstrādātas zelta rotaslietas.
Senajā Ēģiptē bija pirmās zelta raktuves, Ķīnā jau 1100 gadu p. m. ē. maksāja ar zeltu, 500 gadu p. m. ē. zeltu raka Līdijas valstī (tagadējās Turcijas teritorijā), tās valdnieka Krēza vārdu joprojām lieto kā lielu bagātību īpašnieka sinonīmu. No Turcijas zelta lietošana izplatījās Vidusjūras reģionā, arī Cēzars saviem leģionāriem maksāja zeltā. Kā maksāšanas līdzeklis tas kļuva arvien nozīmīgāks – Svētās Romas valsts imperators Frīdrihs II 1231. g. lika kalt zelta monētas, arī Venēcija un Florence sāka zelta monētas lietot kā maksāšanas līdzekli. Kad Kristofers Kolumbs 1492. g. atklāja Ameriku, tur salaupītais zelts un sudrabs padarīja Spāniju par pasaules lielvalsti. Ilgi un veltīgi turpinājās teiksmainās „Zelta pilsētas" Eldorado, kur, kā apgalvoja leģendas, zelts ir neaptveramā daudzumā, meklējumi. To, protams, neatrada, bet inku zelts (inki to dēvēja par Saules asarām) un Potosi sudrabs pilnīgi remdēja vilšanos.
1799. g. 12 gadu vecais Konrāds Rīds atrada 7,7 kg smagu zelta gabalu ASV rietumos, un sākās lielais Ziemeļkarolīnas zelta drudzis. Nākamajos gados tur ar sapni par bagātību ieradās tūkstošiem cilvēku, 1848. g. tas atkārtojās Kalifornijā, vēlāk – Aļaskā. Sākumā zeltu ieguva, skalojot to saturošās upju un strautu smiltis, bet 1825. g. atklāja, ka kāroto dārgmetālu var atrast arī zem zemes, un sākās zelta rakšana. Zeltu atrada arī citos kontinentos. 1869. g. 5. februārī Austrālijā tikai 5 cm dziļumā no virszemes atrada 72 kg smagu zelta tīrradni. Zeltam vienmēr ir piemaisījumi, tas nevar būt absolūti tīrs; jo zeltā vairāk sudraba, jo tas ir baltāks, jo vairāk vara – sarkanāks. Zelta tīrību mēra karātos. Karāts vēsturiski ir svara vienība, kuras izcelsme nāk no Vidusjūras reģionā augošajām keroba sēklām; tirgotāji tās lietoja kā atsvarus, to masa ar laiku tika standartizēta kā 0,2 grami. 24 karātu zeltā tīra zelta ir 99,999% (100% tīrība dabā nav iespējama). Rotaslietās parasti izmanto 14 un 18 karātu zeltu, kas atbilst 75% un 85% tīrībai. Eiropas Savienībā (arī Latvijā) zelta saturu izsaka t. s. provēs. "Prove 900" nozīmē, ka izstrādājumā ir 90% tīra zelta. Pilnveidojoties zelta ieguves tehnoloģijām, piemēram, „BioLeaching", kas izmanto baktērijas, atmaksājas izstrādāt pat tādas atradnes, kas dod 1 g zelta no 1 t rūdas. Daudz zelta Karību jūrā un Atlantijas okeānā nogremdēja pirāti, uzbrūkot spāņu zelta flotēm, daudz paslēpts nezināmās vietās – tā meklējumi nerimstas. Zeltu satur pārtikas piedeva E175, pat cilvēka organisms, galvenokārt kauli un liesa – 70 kg smagā cilvēkā ir 0,2 mg zelta. Ik gadu ap 70 t zelta nonāk cilvēku mutēs zobu un kronīšu veidā.
EGILS JUCEVIČS
18.06.2021.
