Nav jāzina korejiešu rakstība, lai Seulas lidostā atrastu tualeti — ceļu norādīs standartizētas, jebkurā valodā saprotamas zīmes — piktogrammas.
Tādas plaši lieto sabiedriskās telpās, olimpiādēs tās apzīmē sporta veidus un norāda sacensību vietu, piktogrammas faktiski ir arī ceļu satiksmes zīmes. Jau gadu desmitus mēs digitālajā sarakstē lietojam, ja tā varētu sacīt, "mini piktogrammas" emociju izteikšanai, no tām populārākās ir smaidoša sejiņa un sirsniņa. Senākais "smaidiņš" ir 4000 gadu vecs – itāļu arheologi izrakumos Karkamisā (Turcijā) atrada māla krūku, uz kuras divi punkti nepārprotami attēloja acis, bet loks zem tām – smaidošu muti. Mūsdienu "smaidiņa" "vectētiņš" dzima 1963. gadā, kad ASV apdrošināšanas kompānija "State Mutual" dizaina grafiķim Hārvijam Bollam lūdza izstrādāt simbolu, kas celtu darbinieku darba prieku. Viņa ideja bija galēji vienkārša: dzeltens aplis ar diviem punktiem acīm un pusloku mutei, vēstījums – neaizmirsti strādājot smaidīt! "Smaidiņus" izdalīja darbiniekiem kā piespraudes pie apģērba. Ideja iepatikās – vispirms kompānijas darbiniekiem, tad apmeklētājiem, pēc tam cilvēkiem visā valstī. Līdz 1971. gadā pārdeva vairāk nekā 50 mlj. nozīmīšu, bet "smaidiņa" uzvaras gājiens visā pasaulē vēl tikai sākās. 1982. gadā dzima pirmās digitālās emocijzīmes. "Carnegie Mellon" universitātes (ASV) IT profesors Skots Fālmans ievēroja, ka elektroniskajā komunikācijā trūkst tiešu sarunu papildinošās intonācijas, žesti, mīmika, skatieni, kas palīdz izprast vēstījuma noskaņu, un ierosināja jokus iezīmēt ar taustiņu kombināciju :-), bet pretējas noskaņas vēstījumu – ar :-(. Drīz sekoja arī citas zīmes, radās iespēja ar tām vēstījumus komentēt. 1999. gadā Japānas mobilo sakaru kompānijas "NTT Docomo" dizainers Sigetaka Kurita saņēma uzdevumu radīt nelielas, ikdienas aspektus ilustrējošas piktogrammas, ar kuru palīdzību vienkāršot saraksti mobilajos telefonos. Viņš piecās nedēļās radīja 176 tikai 12 x 12 pikseļu izmēra "emoji" (japāņu "e" – attēls, "mon" – izteiksme, "ji" – zīme, simbols), tie simbolizēja gan ikdienas norises, gan dabas parādības (lietussargs – lietus), gan cilvēku emocijas – prieku, skumjas u. c. Japāņu komunikācijas etiķete prasa garus, cieņu apliecinošus teikumus – tagad tos varēja aizvietot ar dažiem "ģīmīšiem". Sākumā tos lietoja tikai Japānā, bet 2010. gadā vairākus simtus emodži iekļāva "Unicod" – starptautiskajā digitālās kodēšanas standartā, un sākās to uzvaras gājiens pasaulē.
08.09.2023.
