Ja vēlies būt laimīgs vienu stundu – piedzeries, ja trīs dienas – apprecies, ja visu mūžu – ēd katru dienu rīsus! (Ķīniešu paruna.)
Rīsi un kvieši ir cilvēku būtiskākās pārtikas kultūras – lielus kukurūzas apjomus izlieto lopbarībā. Galvenajās rīsus ražojošajās zemēs – Ķīnā, Indijā, Taivānā –
vidēji viens iedzīvotājs gadā patērē 180-200 kg, turpretim Vācijā – tikai 3 kg rīsu. Eiropā un Amerikā rīsi ir salīdzinoši jauna kultūra, kamēr Āfrikā un Āzijā tos audzē jau tūkstošiem gadu.
Savvaļas rīsu kultivēšana sākās kaut kur starp Dienvidķīnu, Birmu un senās Indijas austrumiem, uzskata, ka tas noticis pirms apmēram 7000-13 500 gadiem. Senākos Janczi upes deltā izrakumos atrastos rīsu graudus arheologi datē ar 5000 gadiem p. m. ē., Taizemē – ap 3500 gadiem p. m. ē., Indijā – 1500 gadiem p. m. ē. Irānā un Irākā rīsus kultivēja apm. 400 gadu p. m. ē. Persieši rīsus pirka Mezopotāmijā un Turkmenistānā, kad Aleksandrs Lielais 327. g. p. m. ē. iebruka Indijā, viņš rīsu graudus ieveda Vidusjūras zemēs (senie grieķi un romieši tos sākumā nepieņēma), savukārt arābu tirgotāji – Ēģiptē, Marokā, vēlāk arī Eiropā. Renesanses laikā vērtīgie graudi jau ienāca daudzās Eiropas virtuvēs, XV gs. gadiem tos jau Itālijā kultivēja Pjemontas apgabalā, Po upes ielejā; Itālija vēl šodien ir lielākais rīsu ražotājs Eiropā, pārsvarā tur audzē perfektam risoto vajadzīgās šķirnes. Mauri rīsus ap X gs. ieveda Spānijā, Portugāle un Nīderlande tos nogādāja savās Rietumāfrikas kolonijās, Spānija – Amerikā. Jau 200 gadu pēc Kolumba rīsi Amerikā bija „iesakņojušies". Kopš 17. gs. rīsus audzē arī ASV.
Rīsu ceļojums pa pasauli bija lēns, bet tie visur spēja kļūt par vienu no galvenajiem produktiem cilvēku iztikā. Indijā rīsi aizņem ceturto daļu sējumu platības, valsts austrumos un dienvidos tie ir ikdienas pārtikas pamats, ziemeļos un Indijas centrālajā daļā, kur biežāk ēd maizi, rīsiem būtiska nozīme festivālos un citos speciālos pasākumos. Ar rīsiem ir saistīti milzum daudzi ticējumi. Indijā zīdaiņi speciālā rituālā, kas simbolizē viņu ieiešanu pieaugušo pasaulē, vārītus rīsus pirmo reizi ēd sešu gadu vecumā; rīsi arī simbolizē auglību, augšanu un tīrību. Tas tiek arī upurēts tempļos. Korejā speciālā ceremonijā uz galda izliek dažādus priekšmetus, starp tiem arī rīsu bļodiņu. Bērnam jāizvēlas viens priekšmets: ja viņš ņem rīsus, tad pieaugušā vecumā viņš sasniegs bagātību.
Dažos Āzijas reģionos rīsus lieto kā maksājumu līdzekli, piemēram, lai samaksātu par mājokļa īri. Taizemē un Bangladešā cilvēki satiekoties mūsu „Kā klājas?" vietā jautā „Vai jūs šodien jau ēdāt rīsus?". Rīsu vārds sastopams visnegaidītākajās vietās, tā japāņu populārās automašīnu firmas nosaukums „Toyota" tulkojams kā „Bagāts rīsa lauks".
EGILS JUCEVIČS
2.07.2021.
