Dzērveņu ceri ir mūžzaļi purvainas vietas mīloši augi, kuri var sasniegt pat 100 gadu vecumu, ar līdz 30 cm garām stīgām. Par dzērveņu izcelsmes vietu domas dalās — tie varētu būt gan Skandināvijas, gan Krievijas, gan Amerikas ziemeļi.
Amerikas dzērveņu ogas ir lielākas, tām ASV ziemeļu štatos ir ideāli augšanas apstākļi – augstie purvi ar skābu augsni. Pēdējos 150 gados tās kultivē, šodien – veselām plantācijām, turklāt lieto savdabīgu ogu novākšanas metodi: dzērveņu laukus appludina un pēc tam nopļauj. Ogās ir gaisa "kabatiņas", tāpēc tās uzpeld un ir viegli savācamas. Lai gan, šķiet, dzērvenes pazina pat senie romieši, pirmie to cienītāji bija indiāņi un citas ziemeļu tautas; arī Latvijas purvos dzērvenes tiek lasītas jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Amerikas iedzimtie tās izmantoja brūču kopšanai, koši sarkano sulu lietoja gan rituāliem mērķiem, gan krāsošanai. Protams, pazīstamas bija to augstvērtīgās dziednieciskās īpašības, to sula bija iecienīts dzēriens, tā līdzēja ilgāk uzglabāt kaltētu gaļu. Kaltētas ogas bija ilglaicīgi uzglabājams produkts, tās ņēma līdzi tālākos pārgājienos, lietoja garajos ziemas mēnešos. Indiāņi tās dēvēja par Augstā Gara sūtītām ogām, kuras izaugušas vietā, kur drosmīgi vīri lējuši asinis, cīnoties ar milžiem. Ir versija, ka vārdu "dzērvju ogas" tām devuši pirmie Amerikas ieceļotāji, kuriem to ziedi atgādinājuši putna galvu ar garu knābi. 1621. gadā pirmajos "jaunās pasaules" ražas svētkos pēc pārciestās smagās ziemas, kolonistu svētku ēdiens bijis vēl šodien ASV Pateicības dienas tradicionālais cienasts – tītara cepetis ar dzērvenēm. 1994. gadā dzērveni pasludināja par oficiālo Masačūsetsas štata (ASV) ogu. Eiropā dzērveņu ēšanas tradīciju savos ceļojumos un sirojumos pirms 1000 gadiem ieviesa vikingi, bet pirmais to derīgās īpašības 1578. gadā aprakstīja botāniķis Henrijs Lits. Dzērvenes, tāpat kā daudzas citas ogas, ir vesela "dabas aptieka" – A, B6, C (vairāk kā citronos), E, K1, PP vitamīns, mangāns, kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors, kalcijs, cinks un varš -, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsrites veselību, palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu, mazina aterosklerozes rašanās iespēju, holesterīna līmeni asinīs, nodrošina pareizu vielmaiņu. Viduslaiku jūrasbraucējus tās sargāja no skorbuta. Tās iesaka lietot stresa un depresijas gadījumos, izmanto medicīnisku preparātu angīnas, gripas un citu infekcijas slimību ārstēšanai ražošanā.
24.11.2023.
