Laikraksta "Stars" 12. marta numurā rakstā "Meklējam ziņas par lauku muzikantiem" tika aizsākta tēma par tautas muzicēšanas tradīcijām, muzikantiem. Materiālu izpēte turpinās, un šoreiz – par Saikavas puses muzikantiem un mūzikas instrumentu gatavotājiem.
No muzeja ekspedīcijas pierakstiem
Informācija tiek gan meklēta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā esošajos ekspedīciju materiālos, gan izdodas atrast jaunas ziņas. Kad pirms nu jau vairāk kā divdesmit gadiem muzeja speciālisti apsekoja bijušo Saikavas pagastu, tika pierakstītas dažādu stāstītāju atmiņas, un vietvietām lappušu simtos minēti arī muzikanti. Kādreizējā Saikavas pagasta teritorija gan laika gaitā ir pievienota apkārtējiem pagastiem.
Eduards Ozols (ap 1883-1946) no "Lazdukalna" spēlējis vijoli un cītaru. "Ķimstnieku" kādreizējais saimnieks Andrejs Līventāls (ap 1882-1962) bijis pulksteņmeistars un muzikants, spēlējis vijoli, cītaru, flautu. Ozolnieks, kurš, iespējams, kādu brīdi pirms 1940. gada ir dzīvojis "Jaunauziņās", gatavojis mēbeles, spēlējis teātri un bijis arī muzikants. Muzikants bija arī "Jaunzeltiņu" saimnieks Andrejs Čaks. Veronika Ābola no "Rotkaļiem" ir stāstījusi par laiku pēc Otrā pasaules kara, kad viņa kopā ar vīru darbojās pašdarbībā, spēlēja teātri: "Klubā pie Buzula pēc priekšnesumiem bija dejas, dejoja ar mēteļiem un cimdiem. Muzikanti tur trompeti, cītaru, vijoli, vēlāk arī bungas spēlēja. Mūziku viņi apguva pašmācības ceļā."
Gatavoja cītaras un vijoles
Jānis Lazdiņš (?-1941) no "Mežlīčiem" gatavojis mūzikas instrumentus un pats muzicējis. Pēc vienām ziņām gan spēlējis, gan gatavojis vijoles, pēc citām – cītaras. Iespējams, ka gatavoja un spēlēja abus instrumentus. 1930. gados bijusi septiņu cilvēku kapela, kas kopā muzicējuši, arī Jānis Lazdiņš.
Cītaru meistars Voldemārs Gold-bergs (1902-1998) 1974. gadā nodeva Madonas muzejam iepriekšējā gadā gatavotu cītaru, kā arī pastāstīja, ka dzimis "Jaunzemos". Šo māju fotoattēls ir muzeja krājumā, to, kā arī citus materiālus var aplūkot arī Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā nmkk.lv. V. Goldbergs vienu gadu dzīvoja Rīgā pie vijoļmeistara Davida Knospes. Pie viņa apguva vijoļu gatavošanu, bet pie Vintera – cītaru gatavošanu. Kopš 1930. gada V. Goldbergs izgatavojis 50 cītaras un 5 vijoles, un atcerējās, ka viņa gatavotās cītaras varētu būt Miervaldim Ozolam, Otto Pērkonam un Melnacim Madonā, bet vijole – Brokam "Stūrmežā". Irisas Priedītes sastādītajā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja katalogā "Cītaras un meistari" (1993) publicēts V. Goldberga stāstījums 1980. gadā: "Manā dzīvē vienmēr daudz spēlēts un dziedāts. Bērnībā, pēc saules rieta, pēc vakariņām, mājas ļaudis sanāca kopā. Tad skanēja cītaras, ermoņikas un vijole. Katrā mājā kāds kaut ko prata čīgāt. Ballēs, kāzās – tur atkal sava mūzika. Skolā iemācījos vijoli spēlēt." Bet savai krustmeitai Rutai no "Vintiešiem" viņš iemācīja spēlēt cītaru.
Muzicē arī izsūtījumā
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija četras "Vintiešu" saimniecības, un vienā no tām saimniekoja Elmeru ģimene. Viņu meita, tagad Madonā dzīvojošā Ruta Vanaga sarunā atklāj, ka pirmās bērnības atmiņas ir par dziedāšanu, kā vecmamma sēdēja uz mūrīša, dziedāja un mācīja dziesmas mazmeitai. Vēlāk dziesmas skanēja arī, ganos ejot. Viens no viņas krusttēviem bija Voldemārs Goldbergs. Ruta Vanaga atceras, ka reiz pie V. Goldberga ciemojoties "viņš noskatījās, ka man patīk cītara, un iedeva koka kauliņu, paņēma manu roku un tā, kamēr nospēlēju trīs pantiņus, jau zināju. Domāju, tas bija kāds valsis, man varēja būt 7-8 gadi." Ruta Vanaga stāsta, ka arī izsūtījumā Tomskas apgabala Parabeļas rajonā muzicēšana nav apsīkusi. Jānim Pauriņam no Alūksnes bija vijole un cītara. Tad nu spēlēja stadionu atklājot,
J. Pauriņa mājas iesvētībās, bijušas arī balles kopā ar lietuviešiem un citi pasākumi. Ruta Vanaga 1977. gadā sāka uzskaitīt kāzas, kurās ir spēlējusi, un to skaits līdz 1989. gadam sasniedza 100.
"Vintiešu" un citi muzikanti
Rutai Vanagai cītaru vēl 1930. gados izgatavoja brālis Jānis Elmers, kas bija piecus gadus vecāks. Viņš pamācījās pie V. Goldberga, un, kad cītara bija gatava, iedeva to māsai.
J. Elmers spēlēja vijoli un cītaru, divi puiši no kaimiņu "Vintiešiem"- Jūlijs Vilciņš un Vilis Vanags – arī bija muzikanti, spēlēja vijoli. Tā nu četratā viņi muzicēja, bet ballēs spēlēt gan Rutu līdzi neņēma. Viņai pirmā uzstāšanās bijusi, mācoties Kalna skolā, domājams, 6. klasē. Tad nu visi bija pārsteigti, ka viņa prot spēlēt. Bija arī tradīcija ar spēlēšanu modināt savus gaviļniekus dzimšanas dienas rītā. Ruta Vanaga min arī citus Saikavas puses muzikantus – Miervaldis Ozols spēlēja vijoli, Egons Jefimovs no Vītolkalna – akordeonu. Muzikanti bijuši arī Pēteris Tētiņš, Pēteris Porietis, Andrievs Dreika.
Bet joprojām gaidām jaunu informāciju par muzikantiem, prieks par Andra Dzeņa rakstu laikraksta "Stars" 23. aprīļa numurā. Lai ierosme arī citiem dalīties atmiņās!
LAIMDOTA IVANOVA
30.04.2021.
