20. gadsimta pirmo pusi mēdz saukt par lauku muzikantu ziedu laikiem.
Kādas liecības saglabājušās par muzikantiem, instrumentiem, ko viņi spēlēja, un kādas bija muzicēšanas tradīcijas pagājušajā gadsimtā?
Jauna tēma Madonas muzejā
Šogad Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ir uzsākta jaunas tēmas pētniecība – par lauku muzikantiem, muzicēšanas tradīcijām un arī mūzikas instrumentu gatavotājiem. Muzejā laika gaitā ienākušo materiālu par šo tēmu nav daudz, attiecīgajā mapītē ir vien pārdesmit materiāli, galvenokārt fotogrāfijas, un ir saglabājušies arī mūzikas instrumenti. Interesanti, ka, apjautājot muzeja kolēģus, izrādās, ka muzikanti nemaz tik tālu nav jāmeklē – kādam vectēvs, kādam cits radinieks senāk muzicējuši. Reizēm skops teikums lasāms pierakstītajās atmiņās, tad muzikantu var laimēties atrast ar muzicēšanu nesaistītās fotogrāfijās.
Muzikanti braši priekšplānā ir virknē kāzu fotogrāfiju, kas galvenokārt datētas ar 20. gadsimta 20.-30. gadiem. Tiesa, vienā attēlā viņi ir nofotografēti uz mājas jumta, un tas saistās ar skursteņa aizbāšanas tradīciju. Kāzu attēlos bieži vien ir bijis zināms jaunais pāris vai norises vieta, bet muzikantu vārdi nav minēti. Tomēr kopumā materiālu nav daudz, tāpēc, protams, priecāsimies par jaunu informāciju, attēliem, arī par vietām, kur notika balles. Muzikanti, domājams, ir bijuši katrā pagastā, kāds varbūt muzicēja tikai tuvāko lokā, savukārt citi bija pazīstami un iecienīti tālākā apkaimē. Ieskatoties vecajos fotoalbumos, varbūt ieraudzīsit cilvēkus, kuri kuplināja dažādu pasākumu norisi, un šie attēli, kā arī atmiņas padarītu krietni bagātāku paredzēto izstādi par muzikantiem.
No Barkavas/Ošupes pagasta
Pagastu robežas laika gaitā ir mainītas, tā kādreizējā Barkavas pagasta Krievbirzs/Kalnagala teritorija atrodas Ošupes pagastā. No Martas Tropas atmiņām uzzinām, ka te bija vairāki iecienīti muzikanti, kurus aicināja spēlēt dažādos sarīkojumos. Jānis Šķēls, Eduards Trops, Jānis Trops un Aleksis Broks spēlēja vijoli, bet Helēna Broka – cītaru. Publicētajā fotogrāfijā Aleksis un Helēna Broki un Marija un Jānis Šķēļi nofotografēti tagadējā Ošupes pagastā, Kalpaku Liepsalās, kur 1950. gadu beigās dzīvoja Alma Tropa. Muzikanti spēlēja viņas meitas Gaidas un Jāņa Čornija kāzās. Lai uzzinātu precīzu informāciju par šo fotogrāfiju, tika izjautāti Elīna Koļesņikova, Mudīte Stūrmane, Gaida Čornija.
Savukārt leģendārā Oskara Kalpaka vijole savulaik bija nonākusi Stūrmeža mājās, kur arī bieži skanējusi mūzika. Stūrmežā kādreiz dzīvojušie Daiņa Īvāna vecvecāki Jānis un Marija Karāļi bijuši apkaimes iecienīti muzikanti, viņi aicināti kāzās, kristībās, ballēs. Mājās muzicējuši kopā ar meitām Ilgu un Ženiju un dēlu Jāni. Bērni spēlējuši vijoli, akordeonu un cītaru. Stūrmežs ir pavisam tuvu Liepsalām, abas ģimenes bijušas labi pazīstamas, un interesanti, ka pēc Otrā pasaules kara O. Kalpaka vijole bijusi nodota Karāļu ģimenei glabāšanā. Ilga sešpadsmitās dzimšanas dienas rītā modināta ar šīs vijoles spēli.
Muzicē Lubānā un apkārtnē
Lubānas, Meirānu puse ir bagāta ar muzicēšanas tradīcijām. Arī laikā pēc Otrā pasaules kara vijoles, cītara, ermoņikas un citu instrumentu skaņas nenoklusa. Tā grāmatā "Lubāna. Nākamie simts" Almas Ilzenas atmiņās par kolhoza laiku minēti divi muzikanti – Nikolajs Vindačs spēlēja ermoņikas kolhoznieku jubilejās, bet Pēteris Bodnieks bija akordeonists, kura pārziņā bija Jāņu lustes Zaļāmuižā. Savukārt Gunta Cīrule dalījās atmiņās par 1975./1976. gada ziemu Indrānu klubā, kur Markova spēlējusi cītaru, Vanags – vijoli, Peilāntēvs – bandžu.
No Noviku ģimenes arhīva saņemtajās fotogrāfijās redzam, ka Jāņa Gavara kapela muzicēja dažādos sastāvos. Tajā spēlējuši Jānis Gavars, Jānis Platais, Janīna Gavare, Andrejs Gavars, Ēvalds Poļeļunas. Kādās kāzās 1975. gada vasarā bijuši sarunāti spēlēt visi pazīstamie muzikanti no tuvākās apkārtnes – Eduards Sloka-Zeps, Eduards Sēbriņš, Jānis Platais, Ēvalds Poļeļunas, Elmārs Dzilna. Uz malkas grēdas esot stāvējušas septiņas vijoles, tās varējis spēlēt katrs, kurš to mācējis. 1988. gada kapusvētkos pie J. Gavara kapa muzicējuši Elmārs Dzilna, Vilis Mētra, Andris Dzenis, Guntis Dzilna. Attēlā ir arī Vilnis Strautiņš, kam nav sveša muzicēšana.
Afišas liecina par ballēm Zaķu Vecainē pirms simts gadiem. Krietni jaunāka balles vieta Lubānā – "ripulītis". Ārija Landsmane atceras, ka ap 1953.-1954. gadu vasaras ballēšanai uzcēla tā saukto "ripulīti" (pret domes ēku). Viņas tēvs Arvīds Liepiņš spēlēja vijoli,
Jānis Liepiņš – arī vijoli, Rihards Liepiņš – basu un viņu māsa Elīna Liepiņa (Auziņa) – cītaru. G. Cīrule atceras, ka 1970. gados Lubānā zaļumballes notika Sporta ielas galā – Avenītē. Tolaik spēlējuši E. Dzilna, V. Mētra, V. Krieviņš, J. Krēsliņš. Nedēļas nogales ar zaļumballēm bijušas ļoti gaidītas. Par atsaucību Lubānas puses muzicēšanas tradīciju izzināšanā paldies Ligitai Pētersonei („Lubānas Ziņas"), Ilzei Krauklei, Vilnim Strautiņam. Bet muzikantu apzināšana turpinās.
LAIMDOTA IVANOVA
12.03.2021.
