Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

„Mahonas mērce”

Redakcija

Autors • 18.03.2021.

„Mahonas mērce”
Burtu lielums

Majonēze pieder pie piecām franču virtuves galvenajām mērcēm, no tām vienīgā, kuru gatavo un pasniedz aukstu.

Kārtējā angļu-franču karā franči 1756. gadā padzina ienaidniekus no Sv. Filipa cietokšņa Menorkas (viena no Baleāru salām Vidusjūrā) ostas pilsētā Mahonā un arī no visas salas. Par godu uzvarai viņu komandieris, Francijas maršals Luijs Fransiss Armands de Vinjerots du Plessi, hercogs Rišeljē (slavenā kardināla brāļa mazdēls) rīkoja svinīgu mielastu, kurā franču pavārs pirmo reizi galdā lika no olīveļļas, olu dzeltenumu, citronu sulas un sāls gatavotu aukstu mērci. Teikt, ka šajā dienā tā tika radīta, nebūtu pareizi – par tās izcelšanos ir vairākas versijas. Maršals Parīzes galmā bija pazīstams kā baudkārs cilvēks ar visai vaļīgiem morāles principiem, gan gardus ēdienus, gan sievietes viņš baudīja pie pirmās izdevības, tādēļ varētu būt taisnība, ka recepti viņš ieguva no kādas savas mīļākās. Katrā ziņā viņam piedēvē īstā galantā franču stilā rakstītu vēstuli: „Madame, ja man gadīsies Jūs kādreiz piemirst, tad Jūsu maigā mērce, kas man tik daudz reižu sagādāja baudu, man vienmēr atgādinās par Jums, un es, tā kā nevaru tai dot Jūsu vārdu, to turpmāk saukšu par „Sauce de Mahon"!" Dāmu gan maršals pameta Menorkā, uz Parīzi līdzi paņēma tikai mērces recepti un pat uzdeva sevi par tās autoru… Mērce kļuva par īpašu franču delikatesi, tās nosaukums tapa par „Mahonnaise", vēlāk – „Mayonaise". Tā gan neradās tukšā vietā. Jau renesanses laikos bija populāra līdzīga mērce „Remoulade", kas gan tika gatavota nevis uz olu dzeltenuma, bet sinepju bāzes. Un vispār – olu dzeltenumu ar olīvu eļļu jauca jau senie ēģiptieši. XIX gs. slavenās Olivjē pavāru dzimtas pārstāvis majonēzei pievienoja sinepes un garšvielas (oriģinālā recepte gan zudusi) un nosauca par „Provansas mērci no Mahonas". Kad PSRS 1936. gadā sāka ražot „Provansālu" (līdz tam majonēzi importēja), paraugu nogādāja degustēšanai pašam Staļinam. Viņam jaunais produkts iegaršojās, tas kļuva ļoti populārs (pēc kara arī pie mums, latviešu asprāši to iesauca par „Prom nes vells"), to pat iekļāva pārtikas produktu kartiņu sistēmā.
EGILS JUCEVIČS
19.03.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px