Šovasar atzīmējam Madonas pilsētas 95 gadus, bet gribu atgādināt vēl vienu gadskārtu – pirms 330 gadiem zīmēta Madonas (Modohnen) muižas apkārtnes karte.
Plāns glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva 7404. fondā. Zīmējuma apakšējā labajā stūrī ir autora paraksts – JohAbrUlrichs – un atzīmēts gads 1691. XVII gs. pēdējās pāris desmitgadēs Zviedrijas valdība organizēja Vidzemē plašus mērniecības darbus. To galvenais nolūks bija noskaidrot zemnieku izmantotās zemes platības ar nolūku precizēt kroņa nodevas (rudzi, mieži, auzas, siens), kas noteiktas uz arklu zemes. Nodevas sākotnēji bija paredzētas karaspēka uzturēšanai, zviedru valdība cerēja, ka noskaidrosies – zemnieku rīcībā ir vairāk zemes, tāpēc varēs ievākt vairāk nodevu. Citkārt šo procesu saucam par arklu revīziju. Kartēšanai paredzams izmantojums arī iespējamā turpmākajā kara darbībā.
Šis nebija pirmais plāns, kurā parādījās Madonas muiža, bet katrā ziņā sīkākais, precīzākais. Kartes zīmētājs bija vācietis Johans Abrahams Ulrihs (daļa mērnieku bija zviedru tautības). Mērniecības darbos viņš piedalījies no 1684. gada, pāris gadu vēlāk tam bijis arī māceklis, kas pēc tam strādāja patstāvīgi. Savukārt deviņdesmito gadu vidū Ulrihs kopā ar Olafu Bergmanu mērījis Vidzemes ceļus. Arī šie interesantie plāni saglabāti arhīvā. Tie rāda ceļiem piegulošo tuvāko teritoriju – muižas, krogus, atzarojošos ceļus, upju šķērsošanas vietas.
Pirms gadu desmitiem saskāros ar meliorācijas projektu gatavošanu. Vasaras mēnešos to darinātāji staigāja pa lauku zīmējuma planšeti, teodolītu, mērlentēm un latām, pēc tam gala plānu ziemā nobeidza pie rasējamā galda. Šodienas karšu zīmētāji parasti izmanto aerofoto uzņēmumus, sīkāku plānu gatavošanā strādā ar GPS aparatūru. Visa tā nebija mērniekiem pirms trīssimt gadiem, taču viņu veikums daudzviet uzrāda lielu sakritību ar šodienas situāciju. Madonas plānu var aplūkot portāla dodies.lv vēsturisko karšu sadaļā, kur tas „uzlikts" šodienas kartei.
Starp plāna tālākajiem ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu punktiem bija ap 4-5 kilometri. Jau minēju, ka muižas vārds rakstīts Modohnen, tai garām tek Modonenuppe, kas sākas no ezera ModonLacus. Tā nu kartē satiekas latīņu un latviešu valoda, bet noprotams, ka vietvārdus minējuši vietējie zemnieki, tāpēc tiem līdzās norādes kalln, plaue (pļava), purve, uppe/uppit. Citviet, piemēram, purviņā ierakstīts vācu vārds Morast, arī atsevišķas norādes par zemes izmantošanu dotas vāciski. Madonas upīte līdz dzelzceļam savu gultni nav mainījusi, tālāk gan tā apmēram tagadējās Bērzu un Maskavas ielas vietā pagriezās uz ziemeļaustrumiem, tur arī bija Madonas un Lazdonas muižas zemju robeža. Tagadējais iztaisnojums dienvidu un pēc tam austrumu virzienā aiz stadiona veidots XX gadsimtā. Lises upīte sākusies kaut kur tagadējā karjera ezera rajonā, tās pieteka, gan garāka par Lisi, ir Rieseuppit, kas virzās līdz ar tagadējo Gaismas, Strauta un Akmeņu ielu. Lises vārds sastopams arī citviet Latvijā. Kad 1923. gada septembrī tika dots nosaukums Avotu ielai, tā veda uz Avotu pļavām, kas iezīmētas 230 gadu agrāk. Savā vietā norādīts krogs, uz dienvidiem no tā mitrās Leiveru pļavas. Augstākajam pauguram tagadējās Smeceres sila sporta bāzes apkārtnē bijis Vīksnes kalna vārds. Savukārt Plāksnes (tagad – Rāceņu) ezera dienvidos atradās Lakstu (Lakstne) un Noraugu kalns. Ezera ziemeļdaļā bija Rāceņu (Raatzing) mājas, kas gan piederēja Lazdonas muižai.
Kā jaunas muižiņas vieta (NeueHoflage) atzīmēta vēlākā Kujmuiža, kuras kādreizējās ēkas pirms gadiem sešdesmit veidoja putnu fabrikas sākumus. Ir zemnieku sētas, kas savu nosaukumu saglabājušas, citas arī mainījušas, piemēram, vēlāko Zaru vietā tolaik bija pāris mājas Gibsell, vienās saimniekoja Jānis, otrās Juris. Šajā plānā gan nav uzsvērti iezīmēts Bērzaunes-Cesvaines ceļš, ko šodien zinām kā Rīgas un Saules ielu.
Salīdzināšanai piedāvāju paskatīties uz Plāksnes ezera kontūru Ulriha zīmējumā un Rāceņu ezera krasta līniju Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras mājaslapā atrodamajā kartē. Pats sajūsminos par lielo sakritību.
INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
4.08.2021.
