Jau senajiem cilvēkiem, cenšoties pārvietot smagus ķermeņus, nācās cīnīties ar berzes iedarbību. Pirmais veids, kā to mazināja, bija slīdes berzes aizvietošana ar rites berzi — smaga ķermeņa ritināšana pa apaļiem baļķiem. Šo metodi jau pirms II gadu tūkstoša p. m. ē. plaši pielietoja senajā Ēģiptē un Āzijā akmens bluķu, arī dažādu aplenkuma ierīču transportēšanai.
Berzes problēmas nācās risināt arī pēc pirmo riteņu izgudrošanas, berze radīja pretestību riteņa rotācijai un izraisīja ass un riteņa dilšanu. Seno valdnieku kapenēs atrasti kaujas rati ar riteņu asu eļļošanas pēdām, šim nolūkam pārsvarā lietoja dzīvnieku taukus.
Gandrīz 3000 gadus senos ķeltu kaujas ratu riteņos tika lietots cits paņēmiens – mazi no cieta koka izgatavoti cilindriņi starp asi un riteņa rumbu. Pirmā konstrukcija ar rotējošiem gultņiem ap 330. g. p. m. ē. varētu būt bijusi sengrieķu inženiera Diada uzbūvētais aplenkumu tornis. Pirmie horizontālo gultņu prototipi parādījās Senajā Romā I gs. sākumā, tos lietoja dažādu ierīču pagriešanai. Nākamās ziņas par šādu gultņu lietošanu parādās tikai pēc 1500 gadiem, lodīšu gultni 1498.-1500. gados izgudroja ģeniālais Leonardo Da Vinči. Viņa konstrukcija bija pilnīgi mūsdienīga – lodītes starp nekustīgo, pie ass piestiprināto un kustīgo gredzenu bija ievietotas kustīgā ietvarā, kas saglabāja lodīšu vietu. Simts gadus vēlāk līdzīgu konstrukciju pieminēja arī Galileo Galilejs. Līdz šādu gultņu praktiskiem pielietojumiem gan bija jāgaida ilgi – vēl vairāk kā simts gadus rotējošos gultņus tikai eļļoja. Pirmais metāliskais lodīšu gultnis – divi čuguna lieti gredzeni ar 40 čuguna lodēm starp tiem – 1780. gadā bija ievietots Sprovstonas (Anglija) vējdzirnavu pamatā. XIX gs. turpinājās gultņu pilnveidošana un arvien plašāka pielietošana, pirmais lodīšu gultni 1792. gadā patentēja anglis Filips Vogans, bet tikai gadsimta beigās jaunas tehnoloģijas ieviešana nodrošināja gultņu elementu pietiekamu cietību un precizitāti. 1869. gada augustā Parīzes velosipēdu mehāniķis Žils Surirajs patentēja radiālu velosipēdu riteņiem paredzētu gultni. 7. novembrī viņa izgudrojums tika pakļauts stingram testam ar plašu publicitāti – pasaulē pirmās starppilsētu 123 km garās velosacīkstes Parīze-Ruāna uzvarētāja angļa Džeimsa Mūra velosipēda gandrīz divu metru augstajā priekšējā riteņa asī iemontētais lodīšu gultnis viņam deva neapšaubāmas priekšrocības.
11.08.2023.
