Jau apmēram 600 gadus cilvēki Ziemassvētkos rotā eglītes gan savās mājās, gan sabiedriskās ēkās un pilsētu laukumos.
Tradīcija radās XVI gs., pirmās rotas bija ēdamas lietas – āboli, rieksti kā auglības simboli, vēlāk arī dateles un citi žāvēti augļi. Ģimenes eglītē iekāra mazus maisiņus ar našķiem – mandelēm, šokolādi, cukura gabaliņiem, bērni tos drīkstēja savā starpā sadalīt. Dažreiz eglītē iekāra arī pārtikas produktus, piemēram, sieru. Eglīti greznoja arī ar papīra ziediem, no salmiem veidotiem rotājumiem. XVIII gs. eglītēs parādījās arvien vairāk ceptu rotājumu, galvenokārt dažādu formu piparkūkas. Figūrām bieži vien nebija tieša sakara ar Ziemassvētkiem, tās visbiežāk bija dzīvnieku attēlojumi. Eglītē iekāra cukurotus cepumus, XIX gs. – arī marcipāna figūriņas. Katra ģimene centās savu eglīti izrotāt pēc iespējas interesantāku, veidoja garas krāsaina papīra ķēdes, dažādas figūras. Pamazām eglīšu rotājumus sāka tirgot Ziemassvētku tirdziņos, bet vēl līdz XX gs. sākumam pašdarinātie rotājumi bija ļoti iecienīti. Ap 1850. gadu populāras bija speciālās formās no papes izspiestas dzīvnieku figūras: zivis, zaķi, suņi, stārķi – fantāzijai nebija robežas. Tās krāsoja vai aplīmēja ar foliju, lai tās mirdzētu. Iecienītās stikla bumbas, šķiet, radās neplānoti – leģenda vēsta, ka ideja eglītei gatavot krāsainas stikla bumbas 1847. gadā radusies kādam trūcīgam Tīringas (Vācija) Laušas fabrikas stikla pūtējam, kuram vienkārši nav bijusi nauda tradicionālo ābolu pirkšanai. Viņa darinājumi iepatikās, jau nākamajā gadā fabrika saņēma pasūtījumu sešiem dučiem "Ziemassvētku bumbu". Bumbu sudrabošana, krāsošana, zīmējumu veidošana, apkaisīšana, lai iegūtu "apsnigušu" efektu, bija roku darbs. Ap 1880. gadu tās sāka eksportēt uz ASV. 1878. gadā Nirnbergā izgatavoja pirmos "eņģeļu matus" – sudrabotus, vēlāk arī zeltītus pavedienus. XIX gs. beigās populāras bija figūras no papīra un vates, 1901. gadā kāds Ziemassvētku katalogs Breslavā piedāvāja 30 dažādas vates figūras. Sveces eglītē parādījās XVII gs. sākumā augstmaņu, tad arī bagātāku pilsētnieku mājās. Vaska sveces bija dārgas, nabadzīgākie lietoja valriekstu čaulās ielietu tauku sveces. Stearīna (1818) un parafīna (1837) izgudrošana ļāva iegūt lētākas sveces. 1867. gadā patentēja pirmos eglīšu svečturus. Bet 1895. gadā ASV prezidenta Grovera Klīvlenda eglīte Baltajā namā jau bija greznota ar vairāk nekā 100 raibām elektriskām spuldzītēm.
22.12.2023.
