Daudzu tautu leģendas atspoguļo cilvēku sapņus (varbūt – pat reālus eksperimentus) par brīvu lidojumu. Izcilais zinātnieks Leonardo da Vinči 1513. gadā pāvesta Leo X kronēšanas svētkos esot licis lidot ar siltu gaisu pildītām svēto figūrām.
Taču īstā gaisa kuģošana sākās 1783. gadā, kad francūži, papīrfabrikas īpašnieki brāļi Žozefs Mišels un Žaks Etjēns Mongolfjē, novērojuši, ka kamīna liesmās papīra un zīda gabaliņi lido augšup, aizdomājās par siltā gaisa spēju pacelt priekšmetus. 5. jūnijā Anonsi (netālu no Lionas) tirgus laukumā viņi no linu auduma segmentiem veidoto, ar papīra apvalka pārklāto, pie diviem stabiem piesieto balonu 30 m diametrā piepildīja ar ugunskuru sasildīto gaisu (brāļi uzskatīja – cēlējspēku dod dūmi, un centās tos padarīt „biezākus", dedzinot mitrus salmus, aitas vilnu, vecas kurpes utt.). Tieši pulksten 12 virves pārgrieza, balons pacēlās 1000 m augstumā un pēc 10 minūšu lidojuma nolaidās 2,5 km attālumā. Vēsts par balona lidojumu izplatījās vēja ātrumā, Karaliskā Zinātņu akadēmija brāļus uzaicināja uz Parīzi demonstrēt savu ierīci. 19. septembrī Versaļas dārzā karaļpāra Luija XVI un Marijas Antuanetes un tūkstošu skatītāju acu priekšā notika otrais „mongolfjera" starts. Zinātnieki vēlējās pārliecināties, vai dzīvas būtnes spēj izturēt lidojumu, tāpēc balonam piestiprinātā grozā ievietoja vistu, pīli un aitu, kas pēc 8 minūtēm laimīgi nolaidās 2 km attālumā. Sākās gatavošanās cilvēka lidojumam. Sākumā, drošs paliek drošs, lidojumā gribēja sūtīt uz nāvi notiesātus noziedzniekus, bet fiziķis Žans Fransuā Pilatrs de Rozjē pārliecināja karali, ka vienkāršie cilvēki nedrīkstētu pacelties virs augstdzimušajiem, un kopā ar marķīzu Fransuā d'Arlandesu 21. novembrī 25 minūtēs kā pirmie pieveica 9 km. Fizikas profesors Žaks Aleksandrs Cēzars Šarls radīja ar ūdeņradi pildītu balonu, tas startēja 27. augustā. Dažādos laikos baloni izmantoti dažādiem mērķiem. Napoleona karaspēkā no virvē iesieta balona novērotājs redzēja pretinieka karaspēka izvietojumu, franču-prūšu karā no aplenktās Parīzes izveda pastu un cilvēkus. Mūsu dienās tos izmanto meteoroloģisko datu iegūšanai. Lido arī baloni ar pasažieriem, parasti tie ir izpriecas braucieni, bet ne tikai. 1999. gadā savā trešajā mēģinājumā Šveices psihiatrs Bertrans Pikards un britu inženieris Braiens Džonss vēju nestā balonā „Breitlig Orbiter 3" 19 dienās 21 stundā 55 minūtēs aplidoja Zemei un 21. martā nolaidās Ēģiptes tuksnesī, bet 2002. gada 2. jūlijā, vienatnē 13 dienās un 12 stundās apriņķojis Zemi savā balonā „Spirit of Freedomom" un veicis 35 000 km, Kvīnslendā (Austrālijā) nolaidās ASV multimiljonārs Stīvs Fosets. Balonos augšējā daļā bija hēlija pildījums, bet zemāk atradās tilpums ar gaisu, to sildīja ar butāna degli, palielinot balona celtspēju un ceļot to augstāk. Kad sildīšanu pārtrauca, gaiss atdzisa, un balons zaudēja augstumu.
EGILS JUCEVIČS
04.06.2021.
