Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Ar nazi vien griešanai nepietiek…

EGILS JUCEVIČS

Autors • 28.12.2023.

Ar nazi vien griešanai nepietiek…
Burtu lielums

Par šķēru izcelsmes laiku un pirmajiem pielietojumiem arheologi vēl joprojām nav vienoti.

Visizplatītākā versija – šķēru darbības princips (uz ķermeni no pretējām pusēm iedarbojas divi asmeņi, kuri, slīdot viens otram garām, to sadala) apgūts pirms apmēram 3000 gadiem un, visticamāk, tās bija paredzētas aitu vilnas cirpšanai. Pašas senākās šķēres sastāvēja no diviem vienā galā savienotiem nažiem, ar kuriem strādāja ar abām rokām. Senākās šādas ierīces atrastas Ēģiptē, arheologi tās datē ar XVI gs. p. m. ē, bet, iespējams, tādas lietotas jau daudz senāk – jau bronzas laikmetā taču vajadzēja sadalīt gan audumus, gan metāla skārdu. Pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, attīstoties metālu tehnoloģijai, tika izstrādātas elastīgas metāla plāksnītes, ar kurām savienoja abu asmeņu neasos galus. Tā laika šķēres atgādināja lielas pincetes: to asmeņi atradās pavērtā stāvoklī, griešanai tos ar spēku saspieda kopā, bet elastīgā metāla plāksne, darbojoties kā atspere, tos atkal pavēra. Tā kā misiņa un bronzas atsperes ātrāk nogura un zaudēja elastību, izplatītākās bija dzelzs atsperes. Šādas šķēres atrastas ķeltu apmēram 500 gadu p. m. ē. apdzīvotās Viduseiropas teritorijās, bronzas modeļus ar dzelzs asmeņiem ieguva izrakumos Pompejā. Antīkajā laikmetā un viduslaikos lietoja visdažādāko lielumu šāda veida šķēres, sākot no sīkajām drēbnieku šķērītēm diega pārgriešanai līdz parocīgajām šķērēm aitu vilnas cirpšanai un pat vairāku metru garajām – filca griešanai. Tās, protams, bija iecienītas arī matu griešanai. Tā, piemēram, senie vikingi nebūt neizskatījās tik mežonīgi noauguši, kādus tos redzam dažās mūsdienu kinofilmās, matu kopšanai viņi piegrieza lielu vērību. Vikingu sievietēm šķēres pat bija tērpa sastāvdaļa, tās kopā ar īlenu, ausu tīrāmo lāpstiņu un pinceti lentā vai ķēdītē karājās pie plecam piestiprinātas saspraudes. Arī viduslaikos šķēres uzskatīja par sievišķīgu atribūtu. Apmēram VIII gs. Tuvo Austrumu amatniekiem radās ideja abus asmeņus vidusdaļā kustīgi savienot ar skrūvīti vai nagliņu un to rokturus ērtākai lietošanai izliekt apaļus – diemžēl vēsture nav saglabājusi idejas autora vārdu. No X gs. šāda veida šķēres jau bija populāras arī Eiropā. Ar tām strādāt bija vieglāk un precīzāk, to asmeņus varēja pilnībā sakļaut – iepriekšējām asmeņi bija pavērti, tāpēc viegli varēja savainoties. Pilnīgi mūsdienīgu formu šķērēm XV gs. piedeva Leonardo da Vinči.

29.12.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px