18. augustā daudzviet Latvijā bija novērojamas zibens izlādes, kas nesa arī postījumus, iesperot ēkās vai kokos un pat savainojot cilvēkus. Saņēmām zvanu no kādas laikraksta lasītājas, kura vēstīja — Ošupes pagastā zibens iespēris malkas šķūnī, kā rezultātā tas uzliesmojis.
– Glābēji saņēma izsaukumu uz Ošupes pagastu, kur dega saimniecības ēka ar divdesmit kubiem malkas. Vai ugunsgrēku tiešām izraisīja zibens, nevaram ne apstiprināt, ne noliegt. Kad ieradāmies notikuma vietā, saimniecības ēka jau pilnībā bija liesmās. Policija nodarbojas ar ugunsgrēka izcelsmes iemesla noskaidrošanu un lietas izmeklēšanu. Glābšanas darbi ritēja vairākas stundas, uguns likvidēšanu apgrūtināja degošā malka, kura bija jādzēš un arī jāpārkrauj. Tas viss aizņēma daudz laika, kopumā aptuveni trīs stundas. Bet citus izsaukumus, kas būtu saistīti ar pērkona negaisu, 18. augustā nesaņēmām. Glābēji dodas arī uz izsaukumiem, kad jāpalīdz apdzēst degošus salmu ruļļus. Zemnieki gatavojas rudens un ziemas sezonai, lai apgādātu lopus ar barību, un vai nu tīšas, vai netīšas rīcības rezultātā mēdz aizdegties salmu ruļļi. Tas ir aktuāli ne tikai Madonas novadā, bet vispār kopumā, – komentē VUGD Madonas nodaļas komandieris Arnis Šmugais.
Viņš norāda – tuvojoties apkures sezonai atsāksies ugunsgrēki, kas saistīti ar apkures sistēmu un dūmvadu, sodrēju degšanu, tāpat bojātu apkures ierīču uzliesmojumiem.
– Ziemā svētku laikā glābējiem bieži jādodas apdzēst liesmas, ko izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni vai aizdegušies Adventa vainagi un Ziemassvētku eglītes. Pavasarī savukārt VUGD darbiniekiem ir regulāri jādodas dzēst kūlas ugunsgrēkus. Vasara un rudens vairāk saistās nevis ar dzēšanas, bet glābšanas darbiem, piemēram, kad cilvēki apmaldās mežos, – saka Arnis Šmugais.
01.09.2023.