Darbi dārzā. No kā tie atkarīgi? Latvija ir it kā maza valsts. Bet pat ārkārtīgi dažāda laikapstākļu ziņā – vienā vietā tādi, citur – pavisam citādi. Turklāt tas viss negaidīti ātri būtiski izmainās vai arī – citviet – ilgstoši nemainās.
Ko laikapstākļi izmaina? Visu! Izmaina augsnes īpašības – temperatūru, mitruma daudzumu, irdenumu, cietību… Augi var sākt ātri augt, attīstīties, vai arī – gandrīz neaug, nīkuļo… Tikai vērojot katrā konkrētajā vietā laikapstākļus, vērojot pārmaiņas augsnē, auga attīstību, dārzkopis spējīgs izsvērt, kādi ir darāmie darbi.
No teiktā saprotams, ka arvien lielākā izvēlē piedāvātie dārzkopju dārza kalendāri, kuros visā Latvijā visur vienlaicīgi veicamie dārza darbi piedāvāti veselam gadam uz priekšu, ir derīgi tikai makulatūrai. Katram pašam jākrāj sava pieredze. Jāvēro augsne – ko tā grib. Lieti noder arī prasmīga, godprātīga praktiķa –
kaimiņa, dārzkopja – ieteikumi.
Kaut ko stādot, uzmanīgi ar stādāmo materiālu. Slikti ir izstīdzējuši stādi. Īpaši pārbaudiet saknes. Puķu stādiem pārbagātas saknes, kas piepilda visu trauciņu, liecina par jau novecojošu stādu.
Padomājiet, vai vispār iegādāties sniegogu un spireju stādus. Šie augi, īpaši spirejas, ar sakņu dzinumiem iekaro arvien jaunas teritorijas un pat ir gandrīz neiznīcināmi.
Īpaša problēma – rožu stādi. Nelaime tā, ka rožu stādu audzētāji (bez sirdsapziņas pārmetumiem) rožu pavairošanai izvēlas mežrozītes. Mežroze – tās ir saknes, uz šīm saknēm uzpotē izvēlēto kultūras rozi. Šādu kombināciju (ar vēlīgu smaidu) pasniedz pircējam. Rožu stāds patiešām izveidojas par skaistu rozi. Taču ja ne jau nākamajā vasarā, tad pēc vēl kāda gada skaistās rozes vietā noteikti būs vairs tikai mežrožu brikšņi, kas, tāpat kā spirejas, ar sakņu dzinumiem izpletīsies tālāk un tālāk.
Vai potēšana uz mežrozes ir vienīgais risinājums? Protams – nē. Taču vieglākais gan. Mana māte viņai dāvinātās rozes tikmēr turēja vāzē, kamēr parādījās saknes. Tad iestādīja puķu dobē. Slavenie rožu dārzi Rundāles pils priekšā! Vai tiešām kāds uzskata, ka tie "izmocīti" no mežrozēm?
Tieši tas pats ar plūmēm. Arī es pats pirms daudziem gadiem no stādaudzētavas(!) nopirku 10 dažādus plūmju šķirņu stādus. Un kas izauga? Izauga 10 Kaukāza plūmes. Bija jāpieliek diezgan daudz darba, lai no tām beidzot atbrīvotos.
Nevēlos būt uzbāzīgs, bet tomēr ļoti vēlos dot padomu tiem, kuri grib pārkārtot savu dārzu vai arī ierīkot to no jauna. Tas ir ļoti nopietni. Tas ir pat vienīgais risinājums, lai jūs gūtu garantētus panākumus. Tas atmaksāsies ar uzviju. Te teiktais attiecas gan (galvenokārt) uz kokiem un krūmiem (plūmes, ābeles, jāņogas, ērkšķogas…). Viskaprīzākās ir plūmes, bumbieres – uz savu galvu gādātie šie stādi, visticamāk, noteikti nonīks.
Lai speciālistam jāmaksā simt eiro, lai divi simti – citas iespējas nav. Kas jādara speciālistam? Jāatbrauc pie jums vasarā (veģetācijas periodā). Viņam rūpīgi jāapskata jūsu zemesgabals, viss, kas tur aug, augsne. Jums jāpasaka, ko vēlaties tur audzēt (nespēju iedomāties dārzu bez platības plūmēm, bez bumbierēm, ābelēm…). Speciālistam obligāti jānorāda, precīzi kur, kādas šķirnes augļu koki un ogulāji stādāmi. Kad? No kuras stādaudzētavas? Kādas sevišķas īpatnības jāievēro? Kas jāievēro, kas noteikti jādara nākamajos gados, aprūpējot augļu kokus un ogulājus? Kā sazināsieties ar speciālistu nākamajos gados?
Pieredze rāda – mēģinājums tikt pie garšīgām plūmēm un garšīgiem bumbieriem bez speciālista līdzdalības nebūs iespējams.
Šķirņu pārbagātība. Tas ir ieguvums? Pie tam – vairums šķirņu radītas ne jau Latvijā, tās ir pasvešas, mazzināmas, piemērotas-radītas ne jau mūsu apstākļiem. Tas nekas, ka tirgotāju izslavētas. Vairums šķirņu nāk no ES, tikai var minēt – no aukstās, mitrās ziemeļu daļas vai arī no karstās Spānijas. Par veiksmi jāuzskata, ja var iegūt sēklas no Krievijas, arī Baltkrievijas, Ukrainas. Nepriecājieties par hibrīdsēklām, tās sevi neattaisno. Selekcija ir veids, kā iegūt augus ar stabilām labām īpašībām. Kā likums – pietiekami, stabili, pat ļoti labi meklēto mēs vienmēr atradīsim no vecajām jau aizmirstajām sēklu šķirnēm, kamēr, aizraujoties ar jaunajām ļoti izslavētajām šķirnēm, visticamāk, atkal un atkal būs tikai vilšanās.
Tieši šajā ziņā neaprakstāmi rūgta pieredze bija un ir arī man. Tas ir par kartupeļiem. Savulaik sievastēva dārzā katru rudeni pļāvu zaļos, labi saglabājušos kartupeļu lakstus. Tas bija septembrī. Paši kartupeļi bija skaisti iedzelteni, lieli, gareni, vārījās ātri, bija miltaini, ļoti garšīgi. Taču gāja gadi. Visur apkārt runāja par tādu un atkal citādu kartupeļu brīnumšķirni. Ja tā – kāpēc gan arī man nepamēģināt! Beidzot attapos, bet bija noticis nelabojamais – vectēva šķirnes vairs nav. Jau pagājis ilgs laiks, bet (tik) garšīgus kartupeļus vairs nekur nav gadījies atrast. Tiesa gan, pirms gadiem diviem rudenī (septembrī), kad ar dakšām raku savas kartupeļu vagas, kurās, kā parasti, laksti nopuva jau jūlijā, kā brīnumu atradu trīs kartupeļu cerus ar zaļiem, kā sievastēva kartupeļiem, lakstiem. Ieguvu 16 kartupelīšus. Ko darīt? Zvanīju Priekuļu kartupeļu audzētājiem. Pēc laba brīža īgna, negribīga balss norūca – nu varat jau arī mums atvest… Nevedu…
Kad sastrādāt zemi? Kad zeme nedaudz iesilusi, nav pārmitra, drūpoša-drupena, neļaujot tai iežūt par daudz. Temperatūra nav tik svarīga. Pats galvenais – lai zeme ir irdena, lai labi sastrādājas.
Kad zeme sastrādāta, nevajag vairs kavēties – nekavējoties jādzen vagas, jāierīko dobes, jāsēj, jāstāda. Sēt var visu. Izņēmums – pupiņas, sējamas pēc ābeļu ziedēšanas. Agri droši var sēt lauka gurķus. Ja zeme auksta, gurķi pagaidīs un sadīgs vēlāk. Agroplēve te gan ne tikai vajadzīga, bet pat nepieciešama. Ja zeme ļoti (nepietiekami mitra) sausa, stādot dēstus, tos aplej nevis pēc iestādīšanas, bet gan bedrītē vispirms ielej ūdeni, augsni samitrinot, un tikai tad liek tur iekšā dēstu. Arī sējot vispirms samitrina izveidoto dobīti, kurā iekaisa sēklas un aizrauš.
Vēl dažas piezīmes.
Neskatieties sējas kalendāros! Kaplējiet tad, kad tas nepieciešams! Kaplējot karstas, sausas dienas pusdienlaikā, kaut ļoti pavirši, jūs panāksiet daudz vairāk, nekā noņemoties daudz ilgāk vēsās un mitrās dienās.
Ja jūsu dārzā ieviešas Amerikas sīkziede, stāvoklis, lai ko jūs arī nedarītu, var izveidoties pat bezcerīgs.
Jaunās ar sīksīpoliņiem pavairojamās sīpolu šķirnes. Un kādi lieli sīpoli! Tomēr garšas ziņā mūsu pašu vecie labie "ģimenes" sīpoli ir pārāki par visiem citiem.
Cūku (lopbarības) pupas. Arī agri sējamas. Arī visvisādas šķirnes. Atceros. Tūlīt pēc kara, kad nekā nebija ko ēst, māte kaut kur bija dabūjusi šo pupu sēklas. Iesējām. Ap Jāņiem pirmās pupas no apakšas bija jau ēdamas. Tās tika vārītas gan sausas, gan zupās. Pupu stublāji turpināja augt, ziedēt, nogatavināt pupas visu vasaru, septembri ieskaitot, izauga gari. Pupas bija garšīgas. Nezinu, kas būtu noticis, ja pupas pirmos pēckara gadus nebūtu mūs glābušas. Visu savu mūžu, ja vien bija izdevība, esmu mēģinājis tādas pupas atrast, taču veltīgi.
Krūmu pupiņas. Labas. Taču vēlās pavasara salnas un agri uznākuši rudens aukstumi var pat pilnībā lolojumu iznīcināt. Viens no risinājumiem – izvēlēties šķirni ar pēc iespējas īsāku veģetācijas periodu. Kā rīkoties? Apstaigāju tirgos sēklu tantiņas un ieguvu 20 dažādu sēklu paraugus. Visus sajaucu un iesēju vienā dienā. Rudenī izrādījās, ka šur tur pupiņu ceri ir jau pilnīgi ienākušies un arī sakaltuši, kamēr viss vairums vēl ne. Ievācu tikai šo ceru pupiņas pavairošanai. Tās izrādījās visas vienādas, ražīgas un kalpoja daudzus gadus.
Ir skumji, ka Madonā vairs nav kādreiz tik lieliskā veikala dārzkopjiem. Ir skumji, ka visā Latvijā nav nevienas kompetentas iestādes, kuras pienākums būtu informēt iedzīvotājus par visu to, kas attiecas uz sēklām, stādiem, dārziem, šķirnēm, darbiem dārzos… Visur valda pašplūsma, pat patvaļa. Ir jāsaprot, ka cilvēks bez speciālista nespēj orientēties šķirņu, haltūristu, bezinformācijas, pseidoinformācijas mudžeklī.
ILMĀRS PURIŅŠ
09.06.2021.
