Aicinu tevi uz garīgu atmodu un morālu atjaunotni!
Šis ir mans diplomdarbs pēc 29 gadu Bībeles izpētes mācībām adventistu starptautiskajā sabataugstskolā, savienojot to ar piedzīvoto laicīgajā dzīvē un pagātnes vēsturiskiem notiku-
miem.
Turpinot lasīt Bībeli, redzam, kā darbojas Dieva Kunga gādības modelis pie tautām vēl joprojām, arī laika faktoram tur ir liela nozīme.
Kas tad ir laiks pēc būtības? Parasti ikdienā dzirdam: darbalaiks, atpūtas – miera – kara laiks un tā tālāk. Bieži vien tuvinieki viens otram atsaka kādu pakalpojumu, aizbildinoties: tagad man nav laika, gan jau citreiz.
Reiz senajos laikos tālajā zemē, kad vēl mācījos skolā, direktors uzrunāja mūs ar kādu patiesību: kas nozaudējis naudu, tas vēl neko nav zaudējis, kas veselību – tas daudz pazaudējis, bet kas laiku – tas zaudējis it visu!
Tā vēja spārniem aizlidoja mani skolas gadi un arī pārējie. Tagad dodoties lejup no sava mūža virsotnes pa nogāzi, rodas jautājums, ko un kur tālāk? Tad atmiņā ataust dvēselē uzņemtie aicinājuma vārdi: nāc pie dzīves avota, kur gaisma un bagātīgs mielasts (sal. 36. psalms 8.-11. p.). Par dzīvības atgūšanu vēsta visa Bībele. Atradīsim brīvu brīdi, izlasīsim vismaz Jāņa evaņģēliju, bet tomēr, ja pārāk liela nevaļa, tad vismaz 20. un 21. nodaļas pēdējos 2 pantus. Lai jūs pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa vārdā!
Ko Bībele vēsta par laiku?
1. grāmatas 1. nodaļā radīšanas stāstā pateikts, ka pēc gaismas tapšanas un pasaules telpas izveidošanas un tās labiekārtošanas 3. dienā (14. p.) – Dievs sacīja, lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem. Lūk, šādā veidā Radītājs izveidoja zemes laiku – hronosu, pievienojot laikrādi un skaitītāju hronometru. Pēc ebreju kalendāra zemes gadu skaits tuvojas 6000, tas liecina, ka mūsu Glābēja otrā Advente nav vairs tālu. Atklāsmes grāmatas 22. nodaļa 12. pants – "Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani". Kā mums nopelnīt un saņemt Viņa atalgojumu, galvenais nenokavēt to. Dieva žēlastībā vēl ir laiks tam sagatavoties. Tas ir lasāms daudzās rakstvietās, bet visspilgtāk Mateja evaņģēlija 25. nodaļā.
Vitāli svarīgs ir laika dienu un gadu iedalījums Mozus grāmatas 2. nodaļas 2. p. Radītājs pabeidza savu darbu un atdusējās 7. dienā un to iesvētīja kā Miera (šalom) dienu uz visiem laikiem. Slāvu valodā – subota, nākamā nedēļas diena – vācu valodā – Sonntag, tā tagad cilvēku iecelta par svinamo dienu.
2. Mozus grāmatā aprakstīts, kā Dieva izredzētā tauta no Ēģiptes verdzības tiek vadīta uz Apsolīto zemi. Pie Sinaja kalna caur Mozu tā saņem savas jaunās dzīves vadlīnijas – 10 baušļus ar Dieva roku ierakstītus 2 akmens plāksnēs, to centrā pēc sava nozīmīguma 4. bauslis, – 20. nodaļā no 8. līdz 11. pantam apraksts, kā to ieturēt.
Piemini sabata dienu, ka tu to svētī!
5. Mozus grāmatā: tauta pēc 40 tuksnesī pavadītajiem gadiem jau tuvu pie Apsolītās zemes robežām vēlreiz saņem atgādinājumu – stingri turēt Dieva, sava Kunga, baušļus un jauns uzsvars uz 4. bausli, lai ar to godinātu Radītāju.
Savukārt 3. Mozus grāmatas 25. nodaļā tas Kungs liek uzturēt arī sabatgadus. Sešus gadus būs zemi apstrādāt un ievākt ražu, bet septītais ir sabatgads – atpūta zemei un cilvēkiem, lai tie veltītu vairāk laika sadraudzībai ar Dievu un līdzcilvēkiem.
25. nodaļas 8. un 9. p. – tev būs skaitīt 7 gadus 7 reizes – iznākumā 49 gadi, jau šī gada 7. mēneša 10. dienā pūtiet taures pa visu zemi, lai bazūni dzird visa zeme, jo tā ir salīdzināšanas svētku diena, bet nākamais – 50. – jubilejas un gaviļu gads. Jāpasludina visā zemē un visiem tās iedzīvotājiem, kas bija kādu apstākļu dēļ nebrīvē, atlaišana brīvībā un lai ikviens atgūtu atpakaļ savu īpašumu un atgrieztos atpakaļ savā ciltī.
Šādu gaviļlaiku pēc attiecīgajiem nebrīvē pavadītajiem gadiem piedzīvoja arī mūsu tauta – Dziesmotās revolūcijas veidā.
(Turpinājums sekos.)
22.12.2023.
