Turpināsim lasīt Svētos Rakstus. Vienīgi tur saņemamas patiesības, kas dod skaidrību visiem turpmākajiem notikumiem zem šīs saules.
Pienāca Dieva noteiktais 7 x 7 = 1988. gads, gaviļlaika iesākums. Atskaites punkts tam – 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstītais Molotova-Rībentropa pakts par Baltijas valstu nodošanu Krievijai, domāts uz visiem laikiem. Šīs slepenās vienošanās dokuments apzīmogots (skatīt attēlā) līdzīgi kā Romas ķeizara laikā – Jēzus kaps. Par laimi, tas nav noteicošais Patiesajam Suverēnajam Dievam Visuvaldītājam. Viņam pieder zeme, cilvēki un viss pārējais. Viņa rīcībā ir arī zemes laiks – hronoss, atliek uzlikt laikrāža zvanu, un viss mainās uz labu.
Kad laiks bija piepildījies, 2. Mozus grāmatas 3. nodaļas 8. pants vēsts: Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām. Dievs Tas Kungs tuksnesī uzmeklē savu kalpu Mozu, izredzēto tautas vadoni, kurš kādreizējās pārsteidzīgās rīcības dēļ bēga tuksnesī un kļuva par avju ganu uz 40 gadiem. Kopš Ēdenes dārza laika Radītājs nepārtraukti meklē savus aizklīdušos bērnus, sameklējis, kā šinī gadījumā, Mozu, aizkvēlina ērkšķu krūmu un svinīgos apstākļos liek tam doties atpakaļ uz Ēģipti pie tās valdnieka faraona, lai tas atbrīvo no verdzības Izraēla tautu. Dieva vadībā un Viņa gādībā tas labi izdevās, protams, ne jau bez cīņas!
Atgriežoties mūsu laika astoņdesmitajos gados, jāsaka, ka politiskais ledājs sašūpojās jau 1987. gadā, kā tam arī bija jānotiek pēc brīvlaišanas noteikumiem. Atmodas grupa "Helsinki 86" 23. augustā sarīkoja mītiņu pie Brīvības pieminekļa, sarkanbaltsarkanais karogs tur vēl nebija pamanāms, bet "Dievs, svētī Latviju!" atskanēja lūgsnas izteiksmē. Vēl pa vecam iepriekšējai varai sažņaudzās lielās dūres, bet spēks tām bija zudis!
Līdzīgi tas notiek arī dabā, gadalaikiem mainoties. Atceros savu iemīlēto Parabeļas upi tālajā zemē. Ziemās to klāja biezs ledus, pie ‑40° sala tas plaisāja ar varenu troksni, atbalsojoties lielā tālumā. Šķita, ka visam beigas. Bet pavasarī viss izmainījās līdz nepazīšanai.
Dieva Radītāja gudrība un spēks darbojas tajā, ka tie ūdeņi, kas saules ietekmē paspēj atbrīvoties no kopējā ledus blāķa, līksmodami paceļ vēl atlikušo un priecīgi aizpludina projām. Viss notiek mierīgi un it kā pats no sevis.
Tad pienāca arī 1988. gads. Dievišķo fanfaru pavadībā sāka skanēt daudzas patriotiskas dziesmas. Viena no tām – šeit ir Latvija (šeit nav Krievija) – mūsu dārgā tēvu zemīte, un 23. augustā – slavenais Baltijas ceļš. Pēc tam 1989. g. 50. gads – 3. Mozus grāmatas 25. nodaļas 13. pants: "šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu". Lūk, uz šī punkta pamata arī es saņēmu savas "Saknītes" Ošupes pagastā. Nezināju, ko ar tām iesākt, bet no lielā satraukuma raudāju, asaras lija aumaļām.
1990. gada 4. maijs, atcerēsimies, kā pirms 300 gadiem 1685. gada arī 4. maijā Ernsts Gliks novēlēja: celies un topi apgaismota, Latvju tauta. Bet tagad valsts suverenitātes atjaunošanas diena. Milzīgs tautas saviļņojums pie Augstākās Padomes ēkas. Šķiet vienkāršs stāsts – ar labu iznākumu, bet tomēr ne līdz galam – modernā valodā – "uzkārās", jo valsts vēl paliek ķīlnieces lomā. Tālāk – ceļš pēc valsts brīvības aizved uz Maskavu pie daudzgalvainā toreizējā faraona. Tur Dieva Kunga vadībā sākās lielā cīņa par dažu Latvijas deputātu sastāvā PSRS Augstākā Padomē. Cīņa bīstama un dzīvību apdraudoša. Man spilgtā atmiņā drosmīgā cīnītāja Marina Kosteņecka. Intervijās dziļā pārdzīvojumā viņa runāja par briesmu sajūtām plenārsēdēs, ejot uz tribīni, jo nevarējis zināt, vai būs lemts atgriezties zālē savā vietā. Pasaulē tumsas mākoņi necaurredzami baismīgi. Bet Dievs Atbrīvotājs iedrošina un palīdz ar savu klātbūtni un vārdu. Vēstule Efeziešiem 6:10-13: Topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus. Kopsummā tie ir septiņi. Pirmie no tiem: patiesība, taisnība un ticība. Kā tie attiecas uz zemes un valsts atbrīvošanu no lielvalsts varas? Lūk, tā: Dievs Radītājs ir noteiktības un kārtības Dievs! Apustuļu darbi 17. nodaļa 26.-27. pants: Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot. Lai tie meklētu Dievu, jo Viņš nav tālu nevienam no mums! Āmen!
Virskundzībai nav vietas! Katrai tautai ir Dieva dotās tiesības uz savu zemi, uz savu namu, lai tauta to koptu un mīlētu, galvenokārt lai cilvēki viens otru nenodotu, nepārdotu cits citu un arī neklaiņotu pa visu pasauli. Nekur nav tik labi kā mājās!
12.01.2024.
