Grāmata aizvērta, ir ko padomāt, kā Akmentiņš meklē Ezeriņu, bet Ezeriņš – sevi. Ko meklēs lasītājs? Intrigu, bohēmas ietekmi uz talantu vai otrādi, izzinās ko jaunu par 20. gadsimta inteliģenci tik ļoti sarežģītā vēstures posmā?
Andra Akmentiņa romāns „Meklējot Ezeriņu" sērijā „Es esmu…" nav viegli apgūstams, arī modernā stila īpatnību dēļ, kad novelītes jāsaliek kā puzle vai daudzkrāsu mozaīka turīga Lazdonas saimnieka verandā.
Man pievilcīgs šķiet grāmatas vāks – „ne tumšs, ne gaišs", kad ancukam drāna jālūko -, ar interesanti iestrādāto foto. Krāsu saskaņa kā mierinājums un izlīdzinājums tām sadursmēm, kas atklāsies romānā, tikai ļoti cītīgi jālasa, lai nepazaudētu kādu detaļu, kas turpmākās lappusēs noderēs.
Es saskatu divus slāņus – notikumu reālais ritējums un autora iztēle, kādas vētras plosās Ezeriņa dvēseles dzīlēs un domu labirintos, turklāt ticami. Lai to panāktu, ir jāpiekļūst ļoti tuvu, jāizdzīvo un jāmācās Ezeriņš, plosot arī sevi. Nav šaubu, ka stāstniekam Daces Zvirgzdiņas „uzraudzībā" tas ir izdevies. Ceru, to jutīs arī lasītāji, cik reizēm grūti atskārst – runā Akmentiņš vai Ezeriņš?
Man ir arī trešais slānis kā kuplās dzimtas piederīgai. Tas liek palūkoties no cita skatpunkta, uz ko vedina Ezeriņš plus Akmentiņš, sastapušies pirms vai pēc gadsimta. Vienojoties, ka dzīve vispirms ir jāiemīl un tikai tad var meklēt tās jēgu.
Mani saviļņoja jau pirmajās lappusēs mīļā dzimtā Lazdona un, it kā garāmskrejot, mīļās dzimtās Trules, kur Liena aizdevusies, lai radiem padižotos, ka dēls Jānis skolotājs! Taču liktenis nebija apdalījis arī citas māsas, jo sevišķi Mariju. Arī viņa apprecējās ar brālēnu Mazuru Baltiņos, un viņu dēli bija ievērojami vīri vēl padomju laikos – galvenais rentgenologs Kārlis un enerģētiķis Juris. Liktenīgi. Laikā, kad tika appludināts Staburags.
Pats skanīgākais bija un joprojām ir Marijas mazdēla „džeza mūzikas inteliģenta" Ivara Mazura vārds.
Mūža noslēgums māsām atšķirīgs – Ezeriņmāte godam guldīta Meža kapos Rīgā, Baltiņmātes atdusas vietu aizskalojuši Zejas palu ūdeņi Amūras apgabalā.
Arī Lienas brāļi skolojuši savus bērnus, un dzimtas koka zaros ierakstīti skolotāji, inženieri, ārsti, arhitekti, pat matemātikas zinātņu doktors profesors, kurš seniora gados joprojām starptautiskā brālībā meklē jaunatklāsmes matemātikā, tāpat kā rakstnieki un dzejnieki savā laukā.
Mans redzējums uz karstām pēdām var būt pilnīgā pretrunā ar autora piedāvājumu. Varbūt kāds sameklēs vēl ceturto, piekto utt. slāni…
Paldies Andrim Akmentiņam un palīgiem par baudījumu, arī par humoru, kas Ezeriņam smeķīgs kā mātes Lienas zivju zupa.
DAINA ZIEMELE
Bauskā
12.02.2021.
