Protams, esmu par jēgpilnu karantīnu viltīgā, neizpētītā vīrusa ierobežošanā! Un tomēr – vai valdības pieņemtie lēmumi ir neizpratne, dzīves ārpus Rīgas nezināšana, korumpētība, lielveikalu lobēšana?
Piemēram, mazo, vidējo veikalu slēgšana. Sevišķi mazpilsētās, laukos. To veikalu pārdevēji arī grib ēst! Veikalu pastāvēšanā ieinteresēti ne tikai komersanti, bet arī iedzīvotāji, jo tajos mazajos veikalos reizēm veciem vai slimiem cilvēkiem pārdevējs palīdz apaut kājas. Kur vēl ir tāda sociāla funkcija?
Reizēm gribas lēmējus uzaicināt asistēt veikala darbā, lai apskatās, paskaita, cik cilvēku dienā apgrozās. Un cik klusi neatlaidīga ir cīņa par ikdienas izdzīvošanu sev, ģimenei, draugiem.
Panaceja – lielveikali (internetveikali), jā, laba lieta, bet ne visiem. Šajā laikā ir atklājies, lai gan daudzi iedzīvotāji to zināja, ka ir liels procents cilvēku, kuriem nav un nebūs datoru, glāstāmo telefonu, ka tos iegādāties neļauj ne materiālie apstākļi, ne veselības problēmas utt.
Sāpīgi, ka Rīgas „burbulis" ir aizmirsis (daudzi nesen vai agrākās paaudzēs cēlušies no laukiem), ka arī laukos dzīvo darbīgi un gudri cilvēki, ka tās ir mūsu saknes, mūsu kopīgais Latvijas (ne tikai latviešu) genofonds, mūsu populācija. Bet, lūk, Līgo svētkos, Ziemassvētkos vai ziemas saulgriežos – tad gan uz laukiem, kas vien var un kur vien var! Tās izpriecas vai senču aicinājums?
Cerams, ka pandēmija veicinās izprast dzīvi, tās daudzslāņainību un ikdienas rūpes!
Ar cieņu –
VALDA BĒRZIŅA,
skolotāja Madonas pilsētas vidusskolā,
uzņēmēja
