Mani satrauca Liezēres pagasta Ozolu iedzīvotāju rakstiņš par pamesto nabaga kaķīti. Kamēr es šaubījos, ka jāraksta rakstiņš, arī Praulienas centrā parādījies izmests kaķītis, kas lūdz mājvietu. Es nevaru saprast, kas notiek ar mūsu latviešu cilvēkiem?
Katru dienu dzirdam par vardarbību, krāpšanām, zagšanām, slepkavībām, cietsirdību pret dzīvniekiem. Vai te nav jāved Laimes lācis kā Sūnu ciemā? Agrāk katrā latvju mājā bija kaķīši un sunīši. Viņus baroja un mīlēja. Kaķītis ir mājas svētība, rada omulību, mājīgumu sētiņā. Ir kaķi arī "dakterīši", kas guļ uz sāpošām vietām un arī līdz. Nomierina nervus. Agrāk arī bērni mīlēja dzīvniekus un bieži arī uzauga kopā ar sunīšiem un kaķīšiem. Tagad pusaudži daudzkārt zvērīgi moka dzīvnieciņus. Vecāki, māciet bērnus būt līdzcietīgiem un labestīgiem! Vai tiešām Ozolos un Praulienā nav nevienas siltas sirds un mīļas rokas, kas var kaķītim dot mājas? Ko kaķītis tādā aukstumā un sniegos var darīt? Tikai lēna mokoša nāve! Cilvēki, esiet žēlīgi! Un pagastā arī sēž cilvēki ar koka sirdīm. Par bezpajumtu dzīvnieciņiem ir jārūpējas pagasta saimniekam. Pie mājas, kur dzīvo šādi kaķīši, ir jābūt kaķu mājiņai. Vai tad Liezērē un Praulienā nav normāla vīrieša ar zelta rokām un labu sirdi, kas varētu tādu mājiņu uzcelt un kaķītim uzdāvināt? Iekšā jāieliek siens un mīkstas, siltas drēbītes. Tas būtu glābiņš zvēriņam. Mājiņa jātaisa uz kājiņām, lai suņi nešņakarē. Mājiņa vajadzīga, lai kaķītis sasildītu salstošās ķepiņas un salstošo sirsniņu. Arī nierītes salst, vajag miera vietiņu, kur pagulēt. Kaķītis nemaz neēd tik daudz, viņam vairāk vajag siltumu, drošību un mīlestību. Kontakts ar dzīvnieku padara dvēseli skaistu, cilvēks paliek labāks. Ēdienam, sausai barībai cilvēki var saziedot pa 40-50 centiem un tad pietiktu ilgam laikam. Bet tomēr kādam būtu jāuzņemas to organizēt, varbūt labs cilvēks vai mājas vecākais, vai sētnieks.
Darīt labu var droši, jo labie darbi atmaksājas līdz astotajam augumam. Man ļoti sāp sirds par šiem dzīvnieciņiem. Jo mēs paši viņus ražojam! Es 13 gadus atbalstu kaķu koloniju, un pensija man ir knapi vidējā, bet nabaga neesmu palikusi. Madonā ir arī labi cilvēki, kas baro šos nelaimīgos. Jāzina, ka dots devējam atdodas.
Madonā tā saucamās "dačas" ir pilnas ar skaistiem, pamestiem kaķiem, kas visi aizies bojā, ja ziema būs dziļa. Jāpaņem kaķīti mājās, vajag pacietību un mīlestību, lai pieradinātu pie kastītes un socializētu, bet viņi ātri iemācās.
Labie Praulienas, Liezēres Ozolu iedzīvotāji, esiet žēlīgi pret saviem nelaimīgajiem līdziedzīvotājiem! Palīdziet, ieskatieties viņu actiņās, viņi taču lūdz! Un mēs varam palīdzēt, jo mēs dzīvojam ne tik slikti un arī debesis virs mūsu galvām ir mierīgas.
Tuvojas gada visskaistākie un labākie svētki – Ziemassvētki. Novēlu: Lai Ziemassvētki dod sirdij mīlestības tik daudz, ka paši gluži kā eņģeļi to citiem dāvināt varam!
19.12.2023.
