Par „Covid-19"
Kovidam stājās pretī Veselības ministrija. Ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC). Ar krīzes vadības koordinācijas grupu. Ar Imunizācijas valsts padomes sēdēm. Ar saviem epidemiologiem. It kā visu vēl papildus uzrauga Eiropas Zāļu aģentūras visu redzošās acis. To pašu dara Pasaules Veselības organizācija (PVO). It kā visu koordinē mūsu Veselības ministrija ar ministru priekšgalā.
Taču – ne jau tā, kā īsti vajadzētu. Kariņš, kādu laiku paīgņojies, nonāca pie vienīgā sev pieņemamā atzinuma – visu bojā Viņķele.
Intuīcija premjeru nevīla, jo strādāja rekordātrā tempā – tūlīt par īsto veselības ministru tika atrasts un iecelts vislabākais no tiem, kas bija tuvumā pa rokai, –
Pavļuts.
Pavļuts, kā to jau varēja sagaidīt, nekavējās parādīt, ka Kariņš ar ministra izvēli trāpījis tieši desmitniekā. Pavļuta rīkošanās, apsteidzot domāšanu, bija pārsteidzoši rezultatīva. Vispirms ministrs ķērās pie viņaprāt paša galvenā – vajadzēja nodrošināt cilvēkiem pēc viņu izvēles brīvu, parocīgu, drošu, ērtu, ātru iespēju pieteikties vakcinēšanai.
Un – sākās! Vakcinācijas projekta birojs! Nekas tik respektabls nebija ne mūsu kaimiņvalstīs, ne kur citur ES. Un kādas algas! Nabaga Viņķele. Ja tas būtu ienācis prātā viņai!
Pavļuta darba spējas bija apbrīnojamas. 5. februārī pēkšņi sākās ar skubu izveidotās vietnes www.manavakcina.lv darbība. Septiņi simti cilvēku vienā mirklī pamanījās pieteikties vakcīnai, pirms ierīce pat vēl neskaitījās oficiāli palaista.
10. februārī vakcinēties gribētāju vajadzībām darbu sāka telefons 8989. Arī ar milzīgu cilvēku interesi, tāpēc izrādījās – sazināties ar operatoru izdevās vien tiem, kuriem stipri nervi un pacietība ilgai gaidīšanai. Tās nebūt vēl nebija visas iespējas. Varēja pieteikties ģimenes ārsta veiktā reģistrācijā, arī darba devēja veidotā darbinieku sarakstā.
Pieteikties vakcinēšanai – tas ir tikai iesākums. Un – kas tālāk? Nav svarīgi, ka pat ar burvju spējām apveltītie operatori līdz spēku izsīkumam noņemsies pa šiem sarakstiem, nekādi nespēdami izspriedelēt, ko darīt ar tiem un citiem. Svarīgākais taču ir pieteikšanās temps un pieteikušos kopskaits. Ar to mēs noteikti esam daudziem citiem priekšā. Un tas ir Pavļuta nopelns.
Par cilvēku atlasi vakcinēšanai. PVO noteikti iesaka vispirms vakcinēt tos, kuriem ir lielāka bīstamība, – smagi slimos, ar hroniskām slimībām, gados vecos seniorus. Protams, arī tādus, kuriem diendienā nākas darbavietās nepārtraukti saskarties ar daudziem cilvēkiem, arī slimiem. Tādi ir mediķi.
Pavļutam, kā to jau varēja sagaidīt, ir citādāks vakcinēšanās plāns. Tiks īstenotas diezgan dīvainas idejas, droši vien piemērojamas tikai Latvijas apstākļiem.
Rindu veidos, izlozējot secību no tiem, kas būs pieteikušies mēneša ietvaros gan internetā, gan pa telefonu (bet ģimenes ārstu un darbavietu saraksti?). Mēneša ietvaros saņemtos pieteikumus dators izkārtos nejaušas atlases kārtībā. Priekšroka paredzama tiem, kas ātrāk pieteiksies. Politiķi vakcinējamos toties rindo pēc amatiem („svarīgie", „kritiskie", „vajadzīgie"), nevis pēc medicīniskajām indikācijām. Veidos „prioritāri vakcinējamās iedzīvotāju grupas". Būs „vakcinācijas vēstneši" – augstu stāvošas amatpersonas. Būs vakcinējamie, „kuru vakcinācija nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai".
Un tagad – par pašu galveno. Par to, kāpēc vispār rakstu šo rakstu.
Jā, Ilze Viņķele izdarīja nepiedodami lielas kļūdas. Nepietiekami izprata „Covid-19" bīstamību, nenovērtēja situāciju, nerīkojās atbilstoši iespējām. Tā vietā, lai personīgi vadītu nozīmīgu darbu, kas prasa noteiktu izšķirīgu pieeju un rīcību, paļāvās uz tādiem darbiniekiem, uz kuriem paļauties nedrīkstēja.
Ne par matu labāks nav Pavļuts. Viņa pārsteidzīgie plāni nav realizējami. Tie rada tikai nevajadzīgu satraukumu, veltīgu tukšu steidzīgu nemierpilnu rosīšanos, bet nerisina problēmas – tās samilst vēl vairāk. Tas notiek ar pieteikšanos vakcinēšanai. Tas notiek ar vakcinēšanās procesu Latvijā.
Kāpēc tā notiek? Tas notiek tikai tāpēc, ka Latvijā nemaz nav izprasta un apzināta „Covid-19" bīstamība. Nav plāna ilglaicīgai rīcībai. Tikai ar Kariņa smaidu, 2 metriem, sejautiem, ziepēm un ierobežojumiem vīrusus neuzveiks. Ir beidzot jāapjēdz pandēmijas nopietnība. „Covid-19" skar un ietekmē visus un visur. Cieš cilvēki, viņu dzīve, valsts ekonomika. Izmainās cilvēku ieradumi, iespējas, nākotnes izredzes, mērķi. Esam sākuši dzīvot ne tā, kā gribam, bet gan tā, kā vīrusi mums piespiež dzīvot.
Kā rīkoties? Kas ir jādara? Ir jāizbeidz mierpilnā, bezrūpīgā dzīve un darbošanās katram par sevi un tikai sev. Pašreizējā prakse, ka Kariņš par sevi, katra ministrija par sevi, arī Veselības ministrija, uz kuras gulstas lielākais smagums, par sevi, ir novedis pie tā, kur esam. Tā – kādudien Kariņam sāk likties, ka Viņķele nav izdarījusi to un to – strādā slikti. Tas iespējams tikai tāpēc, ka Kariņš nezina, ko Viņķele dara. Nevis jākontrolē, arī nav jāvada, ko dara vai nedara veselības ministrs, bet gan diendienā jāstrādā kopā. Veselības ministrija viena pati ar visu darāmo netiks galā, nevar tikt galā, un tai nav vienai viss jāizdara, jo vīrusi ietekmē visu un visus. Ik dienu Veselības ministrija jātur visu uzmanības centrā, jāpiesaistās arī citām ministrijām, jāpiesaistās labākajiem Latvijas spēkiem, noteikti arī prezidentam.
Tāpat kā frontē un kara laikā, tagad ir ārkārtas stāvoklis. Katru dienu noteiktā laikā pa radio un TV jābūt raidījumam „Informatīvais ziņojums par „Covid-19"", kurā diktors saprotamā skaidrā balsī un valodā operatīvi ziņo par visu, kas svarīgs.
Kā jāorganizē vakcinēšana? Ideāls nav un nevar būt nekas. Viss Pavļuta ieteiktais ir pārāk sarežģīts, tāls no reālās dzīves, nepārredzams, grūti realizējams, piesātināts ar garantētiem pārpratumiem. Ir jābūt vienam vienīgajam vakcinācijas sarakstam, to var izveidot tikai ģimenes ārstu praksēs. Protams, vajadzēja to izdarīt pagājušā gada vasarā – relatīvā miera periodā. Tagad ārstu praksēs šādus sarakstus izveidot ļoti grūti (laiks negaida), bet ne neiespējami. Lai šo darbu labāk izdarītu, nepieciešams visām ārstu praksēm papildus dot naudu. Būs nauda, gan ģimenes ārsti pratīs piesaistīt palīgos kādus viņiem vien zināmus, uzticamus, reģistrāciju veikt spējīgus cilvēkus. Ģimenes ārstiem pilnā mērā vienmēr jābūt kārtībā gan visu viņu pacientu uzskaitei, gan reģistrācijai.
Daļa ģimenes ārstu pieteikušies veikt vakcinēšanu. Labi, ka tā. Pārējiem, kas to nedara, vismaz jāvar izveidot vakcinācijas sarakstus. Pašai vakcinēšanai, protams, tad jānotiek t. s. vakcinācijas centros.
Vēl dažas piebildes.
Kur ņemt papildu naudu ārstu praksēm? Jānolikvidē visa Pavļuta reģistrācijas „mistērija".
Neesot zāļu „Covid-19" slimnieku ārstēšanai. Zāles ir. Un labas. Remdesivirs. Tikai nevaru pateikt, kur un kā var nopirkt, cik maksā, kā, kad, kam jālieto, kāda iedarbība…
Neesot labu masku – sejautu? Ir. Izraēlas firma „Olvitech" ražo labas maskas. Šādas vara maskas pašsterilizējas četrās stundās. Ilgstoši lietojamas. Cena ap 20 eiro.
Beidzot pierādījums. Noskaidrojies, ka „Covid-19" vīrusiem ir mutācijas (piemēram, Lielbritānijā un citur). Tas ir viens no pierādījumiem, ka šie vīrusi ir cilvēku radīti. Vīrusi izveidoti salīdzinoši nesen. To iedzimtība (gēnu komplekss) vēl nav tik ļoti stabila – veido (un veidos) mutācijas („skaldīšanās"). Piemēra pēc – kaut vai hibrīdās burkānu šķirnes. Iesējiet tādu burkānu šķirņu sēklas pavasarī, un jums rudenī blakus vienveidīgiem burkāniem būs arī ļoti atšķirīgi – mutācijas. Mutācijas diezgan plaši izplatītas augiem, dzīvniekiem, jo tiek veidoti hibrīdi (šķirņu, sugu krustojumi). Salīdzinājumam – senatnē mūsu tālie senči tikai ar labāko īpatņu atlasi (selekcija) arī veidoja un izveidoja labas augu un dzīvnieku šķirnes. Mutāciju nebija.
Brīnumi „Covid-19" vīrusu pasaulē. Arvien biežāk tiek ziņots, ka, piemēram, „Covid-19" vīrusi atklāti kaķiem. Arī citiem dzīvniekiem. Kā to saprast? Pavisam vienkārši. „Covid-19" vīrusi ir radīti cilvēku inficēšanai. Jāatzīst –
šis „darbiņš" ir „padarīts ļoti labi", jo vīruss ir „izdevies" – ārkārtīgi agresīvs, lipīgs, postošs cilvēka organismā, grūti padodas ārstēšanai…
Tātad – vīruss domāts tieši cilvēkam, bet, pateicoties savai agresivitātei, tas noteikti, ja ir kontakts, var nonākt dažādu dzīvnieku organismā. Dzīvniekiem (arī vienas sugas dažādiem indivīdiem) imūnsistēma var būt dažāda. Var sagaidīt, ka par dzīvnieku inficēšanos ziņas būs dažādas un arvien vairāk. Secinājums – dzīvnieki var saslimt ar „Covid-19" vīrusu. Cilvēks var arī saslimt, ja ir saskare ar dzīvnieku – „Covid-19" vīrusa nēsātāju.
Cilvēki maldās nevis tādēļ, ka nezināja, bet gan tādēļ, ka iedomājās sevi zinošus.
ILMĀRS PURIŅŠ
10.03.2021.
