Nodzīvoti tik daudz gadu – dažādi. Atceros arī Otro pasaules karu, kaut biju maza meitene. Nostrādāts viss mūžs līdz pensijai, kopts mazdārziņš; nāk atkal pavasaris, bet ar lielām skumjām, jo viss iet greizi.
Gan tie stingrie likumi, un veciem cilvēkiem rodas depresija, jo pienāk dzīves kalngals, kad cerēju – atbrauks bērni, mazbērniņi, domāju, redzēšu vēl visus – 25 lieli un maziņi, visi Rīgā. Tagad braukt nedrīkst, varbūt vairs pat neredzēšu 8 mēnešus veco mazdēliņu. Veselība vairs neturas.
Tomēr galīgi noskumt nevar, ja līdzās ir izpalīdzīgi kaimiņi, kas palīdz grūtā brīdī. Gribu pateikt lielu paldies Jāņa un Gunitas Ābolu ģimenei – vienmēr visās bēdās palīdzēja, tāpat sociālā darbiniece Lolita Tipaine – nekad neko neatsaka, pat arī zāles tiek atvestas no Madonas. Liels paldies arī Aigaram Breidakam par palīdzību nokļūt slimnīcā. Un kur nu bez labajiem, sirsnīgajiem mediķiem – liels paldies ģimenes ārstam Rudzātam kopā ar savu laipno mediķu komandu par iejūtību un ārstēšanu, mūsu Kusas feldšerītei Līgai, kas vienmēr palīdz grūtā brīdī.
Lai visiem būtu jaukāks pavasaris, veselība un atnāktu cits – veselīgs vilnis, kad viens otram varējām pasniegt roku, pateikt kaut ko labu. Visiem svētīgas Lieldienas, veselību! Lai veicas!
Visu skaisto vēlot –
pensionāre A. ĶIMENE
Aronas pagasta Kusā
30.03.2021.
