Kā konstatēts pēc ziemošanas, rapšu lauki Vidzemē un Latgalē kailsala laikā ir gandrīz pilnībā iznīkuši, radot būtiskus zaudējumus zemniekiem. Pārējos reģionos mainīgie apstākļi ziemā nav tik būtiski ietekmējuši pārziemošanu, zaudējumi ir mazāki.
Daudzi lauksaimnieki mēģinās izsalušos laukus no jauna pārsēt, bet šajā sezonā tie būs jauni izdevumi, šis drīzāk būšot izdzīvošanas gads.
Barkavas pagasta ZS "Kārkliņi" saimnieks Ivo Grigorjevs, raksturojot ziemāju stāvokli savā saimniecībā, sacīja: – Kailsalā viss rapsis, kas bija iesēts 100 ha platībā, izsala. Būs jāsēj vietā kas cits, varbūt lauka pupas. Laikap-stākļiem neko nevaram padarīt, bet naudas izteiksmē tas ir liels mīnuss. No 2018. gada esmu savus sējumus apdrošinājis, bet pagājušajā gadā to neizdarīju. Uz vaicājumu par to, vai Barkavas pusē lauku saimnieki jau strādā, "Kārkliņu" īpašnieks atbildēja, ka viņa saimniecībā sējumi jau ir saņēmuši virsmēslojumu, jo lauki jau marta vidū bija sausi. Ziemas kvieši ir samocīti, bet cerīgāki, un labāk pārziemo mūsu pašu Latvijas šķirnes, nevis importa. Piemēram, ziemcietību parādīja ziemas kviešu šķirne ‘Brigens', no ievestajām ar ziemcietību raksturīga ‘Kask'.
Murmastienes pagasta ZS "Ābeles" saimnieks Ivars Gruduls uz vaicājumu, kā pārziemojuši ziemāji, atbildēja: – Ziemas rapsis nav pārziemojis, no vairāk nekā 100 ha nav palicis nekas. Ziemas kvieši ir labākā stāvoklī, kas ir atkarībā no izvēlētās šķirnes, cik tā ir izturīga. Man vislabāk pārziemoja ziemas kviešu šķirne ‘Skagen'. Ko sēt vai nesēt izsalušā rapša vietā, vēl domāju. Ir izšķiršanās laiks, un nezinot, kāds laiks būs pavasarī, vēl nevar pieņemt lēmumu. Varbūt arī ziemā izsalušos sējumus nepārsēšu, ņemot vērā, ka var būt visādi ar graudu iepirkuma cenām. Atstāšu papuvē. ES atbalsta maksājumus tas neietekmēs, ziemas rapša sējumi bija apdrošināti. Šobrīd (26. martā) vēl lauka darbus neesmu uzsācis, pagaidīšu pastāvīgākus laikapstākļus.
Varakļānu novada ZS "Celmiņi" saimnieks Aivars Trops raksturoja, ka arī viņa saimniecībā varētu būt izsalis ap 70 % rapša sējumu: – Laukā, kas atradās pie meža, kur pieturējās vairāk sniega, ir cerība, ka rapsis, saulei uzspīdot, var pamosties. Vietās, kur būs jāpārsēj, sēšu vasaras rapsi. No ziemas kviešiem labāki izskatās tie tīrumi, kuri tika iesēti vēlāk. Vienmēr paļaujos uz Dieviņu, bet šogad laikam vajadzēs apdrošināt. Vēl jau ir otra lieta – vietās, kur uz lauka krājas ūdens, sējumi izslīkst. Dzirdu, ka lauka darbus daži jau uzsākuši martā. "Celmiņos" visdrīzāk tie tiks uzsākti pēc Lieldienām, pagaidīsim, lai apžūst, un vēl jau nezinām, kādi laikapstākļi būs aprīlī.
LLKC Madonas KB augkopības konsultante Astrīda Ikauniece dalījās savos vērojumos, ka ziemas laikapstākļu ietekmē atkal cietuši lauksaimnieki, kam sējumi izsaluši.
– Izskatās, ka ziemas rapsim klājies visbēdīgāk, ziemas kviešiem – atkarībā no šķirnes, un pieredze rāda, ka Latvijas ziemām vietējās šķirnes ir piemērotākās. Nesen biju saimniecībā, kur ziemas rudzu šķirne ‘Kaupo' samērā labi pārziemojusi, uzspīdēs saule, saņems mēslojumu un saņemsies. Gribētu dzirdēt pieredzi, kā izskatās tiešās sējas lauki.
Varakļānu novada pašvaldības lauku attīstības konsultante Janīna Grudule, komentējot situāciju, sacīja: – Bija pie mums kailsals, un, ja, izraujot rapsi, sakne ir brūna, tad diezgan droši var apgalvot, ka rapša sējumi ir beigti – jāgatavojas uz pārsēšanu. Ja būs iespēja, ka laiks kļūs siltāks un stabilizēsies arī mitruma režīms augsnē, tad tas, kas dzīvs, mēģinās dzīt no snaudošiem pumpuriem atvasītes, bet ražas kritums, protams, būs ievērojams. Ziemas kvieši, mieži, rudzi, uzspīdot saulei, izskatās drusku labāk. Zemnieki drīz jau varēs sausākajos tīrumos sākt minerālmēslu sēju.
Kā atzinis LLKC augkopības eksperts Andris Skudra, rapšu lauku īpašniekiem šis būs smags gads. Līdzīga, bet ne tik dramatiska situācija bijusi pirms 10 gadiem, kad vietās, kur sniega segas nebija, Zemgalē izsala 70-80 % ziemas kviešu un rapšu. Tur zemnieki visu pārsēja.
Pagājušajā gadā Latvijā 411 000 hektāru tika apsēti ar rapsi, visticamāk, šogad liela daļa lauku būs jāpārsēj. Arī daudziem zemniekiem Latgalē un Vidzemē, kuriem bija iesēts rapsis, zaudējumi šogad būs lielāki nekā ieņēmumi. Izsalušos sējumus pavasarī pārsējot, atkal ir jārēķinās ar izmaksām, bet varbūt ļoti labi izaugs, būs mazs pluss.
Kurzemē un Zemgalē jau marta beigās tika uzsākti lauku darbi. Vidzemē un Latgalē lauku darbu sezona varētu sākties vēlāk – aprīlī.
02.04.2024.
