Ilvaram Ķeverim Meirāni ir dzimtā puse. Tehnika un lauku dzīve viņam patikusi kopš bērnības, kad saimniecības darbos bieži tika sastādīta kompānija vectēvam. Pabeidzot pamatskolu, Ilvars devās skoloties uz Jāņmuižas profesionālo vidusskolu, kur apguva lauku īpašumu apsaimniekotāja profesiju. Mīlestība pret lauku darbiem viņu nav pametusi, un, lai arī apstākļi ne vienmēr ir tie pateicīgākie, sasniegtais rezultāts mudina turpināt un neapstāties.
"Upmaļos" ierodamies ap pusdienlaiku, sastopot pagalmā gan Ilvaru, gan viņa mammu. Tiekam uzņemti laipni – kopā ar mājas saimnieku dodamies lūkot, kāds patlaban izskatās ziemas rapsis, izmetam līkumu pa sētu un garām netiek paiets arī traktoram un sējmašīnai, kas ir galvenie uzticamie Ilvara palīgi ikdienas darbos uz lauka. Tā kā rīta cēliens pavadīts strādājot, pusdienas, kā saka Ilvara mamma, ir svēta lieta. Arī mēs tiekam pacienāti ar gardām lauku pusdienām, kurās galvenā loma pienākas kartupeļiem.
– Saimniekošanu "Upmaļos" aizsāka vecmammas vecāki, un tad, sākoties okupācijas gadiem, šī zeme viņiem tika atņemta. Vecmammas tēvu aizsūtīja uz Sibīriju, tālāk jau mans vectēvs atsāka saimniekot šeit, atgūstot atņemto zemi. Tolaik te bija četrdesmit hektāri, bet tagad apsaimniekojam jau trīssimtrīsdesmit hektāru lielu zemes platību. Principā mūsu galvenā pamatnozare ir graudkopība, audzējam kviešus, miežus, ziemas rapsi, cukurbietes, nedaudz arī kartupeļus. Es visvairāk rūpējos tieši par graudkopību, – ar savu nodarbošanos iepazīstina Ilvars Ķeveris.
Vienā vārdā raksturot saimniekošanu laukos nemaz tā īsti neesot iespējams. Citu reizi viss vedas viegli, savukārt jau nākamajā atgadās kaut kas neparedzēts vai negaidīts, un rokas sāk noslaisties, jo zūd vēlme turpināt strādāt. Bet tomēr par spīti tam visam apņēmība gūst virsroku un darbaspars vienmēr tik un tā atgriežas. Vislielākās grūtības Ilvaram sagādā neparedzamie laikapstākļi, kad vai nu līst kā pa Jāņiem, vai ieilgst pārmērīgs sausums.
– Var censties un strādāt pēc labākās sirdsapziņas, darīt maksimāli iespējamo, bet tieši laik-
apstākļi būs tie, kas beigu beigās noteiks rezultātu. Protams, liela nozīme ir ieguldītajam darbam, to nevar noliegt, bet kopumā esam atkarīgi tieši no tā, kādas iegriežas laika prognozes. Lielā sausumā mēdz parādīties arī kaitēkļi, bet ar tiem, par laimi, daudz cīnīties nesanāk, esam no šīs problēmas gana labi pasargāti , – stāsta Ilvars.
Lūgts izvērtēt šā gada ražas apmērus, "Upmaļu" saimnieks neslēpj – pavasara salnas un vēsums, kā arī vasaras sutīgā tveice darīja savu, un šajā sezonā iegūtā raža mērāma par trīsdesmit procentiem sliktāka nekā citus gadus. Kulšanas laikā, kad lietus vairs nebija vajadzīgs, tas lija pārpārēm, un labību nokult nācās attiecīgajos laikapstākļos.
– Labi, ka mums pašiem ir sava kalte un graudu torņi, tas vismaz atvieglo darbu. Lauksaimniecības pienākumu veikšanā iesaistās visa ģimene, pastāvīgi algojam arī vienu strādnieku, bet sezonas laikā pieaicinām vēl divus palīgus. Pagaidām mūsu darba rokas ir uzticamas un ar to ir paveicies. Pirms aptuveni piecpadsmit gadiem par projektos piešķirtu finansējumu iegādājāmies sējmašīnu un graudu novākšanas kombainu. Nākotnē gribētos papildināt graudu torņu skaitu, šķiet, ka ar esošajiem sāk pietrūkt. Papildu torņi ļautu ražu saglabāt ilgāk un realizēt tad, kad tas ir visizdevīgāk. Šobrīd torņos uzglabājam galvenokārt sēklas materiālu, – skaidro Ilvars Ķeveris.
Liels atspaids darbos viņam ir ģimene – katram ir savas stiprās puses, kas, vadot saimniecību, sniedz neatsveramu atbalstu. Ilvara tētis ir zinošs tehniskajās lietās, un tās ir viņa pārziņā, savukārt brālis nāk talkā sēšanas darbos un vienmēr iesaistās, kad trūkst darba roku.
Uz jautājumu, vai lauksaimniecības nozarei un tajā strādājošajiem zemniekiem tiek pievērsta pietiekami liela uzmanība un sniegts nepieciešamais atbalsts, Ilvars norāda – bieži vien rodas sajūta, ka ar vienu roku tiek dots, bet ar otru ņemts nost. Uzticēties kādam un gaidīt atbalstu, viņaprāt, nevarot.
– Ir jādara tas, ko katrs spēj, un ne uz vienu citu tā īsti laikam paļauties nevar. Viss, izņemot laikapstākļus, ir atkarīgs un ietekmējams no pašiem. Protams, finanses nosaka ļoti daudz, to nevar nepieminēt. Šogad graudu cenas ir ļoti kritušās, minerālmēsli tika iepirkti par krietni augstāku cenu. Mūsu saimniecībā iegūto ražu realizējam "Barkavas arodos" un "Latraps", daļu paturam savos torņos, no mūsu graudiem tiek malti milti. Nākamgad ir plāns iesēt zirņus, lai būtu lielāka augu sekas maiņa. Latvijas lauki ir ļoti dažādi – ir tāda zeme, kur labi sēt ziemājus, ir arī tāda, kur tas pavisam nav piemēroti. Kvieši, rapsis un mieži labāk vai sliktāk, bet izaugs vienmēr, viss pārējais atkal atkarīgs no ieguldītā darba, – spriež Ilvars.
Vislielāko prieku sniedz rezultāts, lai arī cik grūts ceļš līdz tam bijis jānoiet. Tieši tas ir galvenais motivētājs, kas neļauj apstāties. Ilvars zināšanas mēdz papildināt, lasot lauksaimniecības žurnālus, un pieredzes apmaiņa notiek, arī komunicējot ar citiem aroda brāļiem, kuri nekad neatsaka padomu. Tomēr vislielākais atbalsts tik un tā ir ģimene.
22.09.2023.
