Nepieciešams pārskatīt un palielināt pašreizējo kompensāciju par privāto mežu teritoriju, kur dabas liegums neļauj izvērst saimniecisko darbību. Pašreiz tie ir 50—190 eiro par hektāru gadā, kas ir simboliska kompensācija, salīdzinot ar meža reālo tirgus vērtību.
Tā bija viena no pamatprasībām, kas izskanēja 5. martā Rīgā, kad notika mežsaimnieku un lauksaimnieku protests, pulcējot ap 1000 dalībnieku.
Protestētāji no dažādiem reģioniem pulcējās pie Ministru kabineta ar smago tehniku, plakātiem, spaiņiem, siena dakšām un lāpstām, kā arī pretī valdības namam bija uzslējuši milzu koka krēslu bez vienas kājas.
– Vispirms kompensāciju, tad aizliegumu! – uzsvēra īpašnieki, kas pieprasīja samērīgu kompensācijas skaitli, kas sedz meža reālo tirgus vērtību, ja reiz mežu aizliedz izstrādāt dabas liegumu dēļ.
Meža īpašnieki izcēla situāciju, ka Latvijā palielinās mežu platība, kas kļūst par aizsargājamu dabas teritoriju, jo dabas eksperti tur atklājuši kādu īpašu sugu. Protesta akcijā arī valdību aicināja ieviest taisnīgas kompensācijas par ierobežojumiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai. Tāpat zemnieki un mežsaimnieki joprojām sola cīnīties pret birokrātiju nozarē un iestājas par atsevišķām prasībām, kuras pauduši protestos jau pirms mēneša.
Meža īpašnieku biedrība norāda, ka kompensācijas patlaban ir netaisnīgas, jo par vienu hektāru, kurā liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas neesot pat 1 % no reālās meža vērtības. Mežinieki aplēsuši, ka, ieviešot Eiropas jauno biotopu regulējumu, saimnieciskajai darbībai pieejamās mežu platības varētu samazināties pat par 40 %, kas nozīmē arī atlaist darbiniekus.
Mežu īpašnieku prasības sadzird un izprot arī lēmumu pieņēmēji. Zemkopības ministrs Armands Krauze pauda gatavību panākt taisnīgu kompensāciju sistēmu par mežiem, ko īpašnieks dabas liegumu dēļ nevar izstrādāt. Šī situācija nav risināta jau gadiem un, kā izskanēja protesta akcijā, uzskatāma par šo meža īpašumu nacionalizēšanu.
Uz jautājumu, vai atbalsta protesta akcijā Rīgā izskanējušās meža īpašnieku prasības, biedrības "Vidzemes Augstienes meži" valdes priekšsēdētāja Biruta Nebare dalījās savā viedoklī: – Tas, ka mežu īpašnieki beidzot sarosās un dara zināmas prasības, kas ir pamatotas, ir tikai pozitīvi. Jācer, ka kaut kas mainīsies. Arī atbalsta sistēmā projektiem. Piemēram, jaunaudžu kopšanā naudas atbalsts nemainās, kaut viss pārējais dzīvē mainās. Protams, ka darbi ir jādara, bet ar naudu ir tā, kā ir. Arī prasība pārskatīt kompensācijas par teritorijām, kas atrodas dabas liegumos, ir pamatota. Ja neprasīs, nekas nemainīsies. Pēc jaunajām kartēm, kur liegumi nāk klāt, cilvēki ir nesaprašanā, kas nu tagad būs tajās platībās. Visiem mūsu biedrības biedriem viņu īpašumam neesam veikuši apsekojumu, lai pārrunātu situāciju, nomierinātu. Taču ir jābrīdina, ka aktīvie meža izstrādātāji var izmantot šo situāciju, tracināt, iestāstot, ka biotopu dēļ nekā nevarēs darīt savā mežā, tāpēc labāk to laikus pārdot. Es iesaku neuzķerties. Pārdot nevajag, ir jāsaimnieko pašiem, un gan jau problēmas tiks risinātas, ja visi kopā pastāvēsim par sevi. Līdz šim jau bijis tā, ka katrs dzīvo savā "aliņā", kaut ko zem deguna parūc, bet skaļi neprotestē. Tāpēc uzskatu, ka mežsaimnieku protesta akcijai bija jānotiek, lai aktualizētu problēmas, lai valdība tās uzklausītu un meklētu risinājumu.
Sarkaņu pagasta ZS "Kalna Maruškas" platības atrodas Kujas dabas parkā, kur arī ir noteikts reglaments, ko kurā laikā drīkst un ko nedrīkst darīt, lai netraucētu ligzdot mazajam ērglim.
Sigita Stafecka apstiprināja: – Jā, Kujas dabas parkā ir noteikts laiks, kad var iet mežā, jo no 15. marta līdz 31. jūlijam seko ierobežojums veikt koku ciršanu. Mēs jau savu mežu izmantojam tikai malkas, materiālu sagatavošanai, cirsmas neveidojam. Prasām atļauju, un savu reizi to saņemam. Taču ierobežojumu dēļ brīvi nevaram saimniekot, jāsadzīvo ar mazo ērgli. Protams, ka daba ir jāsaudzē, bet piekrītu, ka ne jau uz lauku un mežu saimnieku rēķina. Tas, ka nozares sarosās, runā par savām problēmām, ir tikai apsveicami. Domāju, ka arī biškopjiem vajadzētu savu protesta akciju – būs laikam jābrauc ar stropiem uz Rīgu, jo jākonkurē ar ievesto medu. Tie, kas pārtiek tikai no medus realizācijas, jau izvēlas biškopību likvidēt, par ko liecina sludinājumu sadaļas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati liecina, ka aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā no iekļautajām gandrīz pusmiljona hektāra meža zemēm 155 000 hektāri ir privātie meži. Tie ir 10 % no privāto mežu platības Latvijā, un tas, protams, nozīmē ievērot noteikumus šajās teritorijās, bet ne pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu.
VARAM norādīja, ka ļoti stingri mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti 2 % no privāto mežu platības, kailcirtes aizliegums skar vēl 3-7 %.
08.03.2024.
