Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Pirms lielā pavasara ieskrējiena

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 27.04.2021.

Pirms lielā pavasara ieskrējiena
Burtu lielums

Mums, biškopjiem, daba parādīs, kā rīkoties, bet no aprīļa vidus ir jābūt gatavībai lielajam pavasara ieskrējienam, – tiekoties saka Liezēres pagasta "Rogu" saimnieks un bioloģiskās biškopības saimniecības "Kalnu medus" īpašnieks Sandris Akmans.

Kad devāmies uz "Rogām", pa ceļam pļavās vietām bija aizķēries sniegs, un domājot, kā vēsais laiks bitēm var sajaukt darbības programmu aprīļa beigās, interesējos par to, vai bites aukstumā jūt, ka zied kārkli un jāvāc pavasara medus.
– Te, Vidzemes augstienē, pirmais medus ir ap Jāņiem, un pirmais – kārklu ienesums – ir laimes spēle reizi piecos gados, – apgalvo biškopis, kam bišu stropi izvietoti vairākās vietās Gaiziņa apkārtnē, kur gaisa temperatūra, klimats ietekmē to, ka viss parasti notiek pāris nedēļu vēlāk.
– Pagājušajā nedēļā bija kādas četras skaistas, siltas un saulainas dienas, kad bites varēja cītīgi pašiverēt. Tomēr pirmie ziedputekšņi un kāda nektāra lāse ir bitēm pašām desertam.
Uz vaicājumu par medus produkcijas realizāciju pandēmijas laikā Sandris Akmans atbild: – Visu, kas saistīts ar pārtiku, pandēmijas ierobežojumi ietekmēja mazāk, nekā lauku tūrisma nozari. "Kalnu medus" arī piedāvā skolēniem iepazīt biškopības nozari, bet beidzamā skolēnu grupa saimniecībā paviesojās 2019. gadā. Biškopības produktu realizācija šajā laikā ir apliecinājums, ka tā ir veselīga un daudzi to ir novērtējuši imunitātes stiprināšanai. Varbūt globālā mērogā ziedputekšņu un propolisa patēriņš pat palielinājās, bet problemātiski bija ar tirdzniecības vietām, jo tirdziņi bija slēgti. Tagad tirdziņi veras vaļā, bet medus realizācijas sezona tomēr ir ziema. Kādreiz galvenā bija mazumtirdzniecība, bet tagad vairāk bija jāskatās vairumtirdzniecības virzienā. Vairāk atlika laika saimniecības uzlabošanai, to darbu veikšanai, kam ikdienas skrējienā nepietiek laika. Arī man omulīgākas kļuvušas mājas iekštelpas, ko var izmantot arī degustācijām. Lubejas muižas klētī arī kopš 2019. gada iekārtotas ražošanas telpas, kas ir lietošanas kārtībā, jo saimniecība aug, un telpas vienmēr ir nepieciešamas. Vēlētos arī turpināt šīs vietas sakopšanu un attīstīšanu, ceru, ka jaunievēlētās pašvaldības ierēdņi varbūt arī saliks prioritātes sakārtot pašvaldību ēku īpašumtiesības, kas savukārt ļauj investēt savus līdzekļus ar drošību nākotnē, ka tie netiks pazaudēti. Te ir pietiekami daudz jaunu cilvēku, kas vēlas darboties, tikai ir vajadzīgs pašvaldību iedrošinājums – vai nu līgumi, vai kāds cits atbalsts.
Biškopis stāsta, ka "Kalnu medus" dravas ir paplašinājušās uz Inešu pusi, notiek sadarbība ar "Latvijas valsts mežiem": – Iespējas ir ierobežotas, bet cirsmas ir kā bioloģiskā lauksaimnieka saliņa, cerot, ka būs avenāji. Barības bāze, protams, dabiskajās pļavās ir lielāka un daudzveidīgāka.
Vaicāts, kāda bija ziemošana, Sandris Akmans atzīst: – Ziemošana bitēm bija veiksmīga. Aprunājoties arī ar kaimiņu biškopjiem, jāsaka – sals nav kaitējis, ziemošana pat pagāja veiksmīgāk nekā iepriekšējā gada siltajā ziemā, kad bija paaugstināts mitrums. Savā ziņā daba kompensē visas vīrusa ietekmes.
2020. gada janvārī Sandris Akmans ar "Kalnu medus" bioloģisko produkciju Latvijas kopstendā vēl piedalījās Zaļajā tirgū Berlīnē, bet šogad pandēmijas laikā izstāde tika atcelta. "Kalnu medus" īpašnieks informāciju par produkciju izvieto sociālajos tīklos, un Sandris Akmans tēlaini izsakās, ka "tagad tas ir kā mazais veikaliņš, kuram visi staigā garām un varbūt kāds pamana".
– Turamies kopā bioloģiskās biškopības saimniecības, bioloģiskās lopkopības saimniecības. Sadarbojos ar Ērgļu liellopu audzētājiem, kas, piegādājot produkciju ar zīmolu "Neganti gardi", piedāvā arī citu bioloģisko ražotāju produktus. Mums sakrīt attieksme pret dabu, pret vidi, pret produktu. Viņiem ir arī saimniecība, kam ir arī bioloģiskie sējumi. Esam saglabājuši Gaiziņkalna apkārtni kā veselīgu vidi, kas ir līdz Ērgļiem, Jumurdai, un tā ir saistoša bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Izskatām iespēju sadarboties nākotnē. Bioloģiskās produkcijas vienmēr var būt vairāk, jo, ja ir, ko pārdot, tad ir, ko realizēt. Pārdot jau var visu, jautājums – par kādu cenu. Ja esi liels ražotājs, tad ir vieglāk pārdot lielus daudzumus, – uzskatā dalās biškopis.
Pagājušajā gadā Sandris Akmans iesniedza Dabas aizsardzības pārvaldei iesniegumu kompensēt lāča nodarītos postījumus dravai. – Ne jau ilgojamies pēc kompensācijām, bet pēc tā, lai stropi būtu ķepaiņu neskarti, tāpēc būtu jāuzliek elektriskais gans, kas atkal ir kapitālieguldījumi. Tomēr lāči nekur nav pazuduši.
Vēsās un āra darbiem nepiemērotās dienas Sandris Akmans izmanto bioloģiskās sertifikācijas jautājumu un dokumentu sakārtošanai, jo šogad gaidāms pirmais audits: – Kā visiem lauksaimniekiem, ir jānokārto formalitātes, jāpiesakās arī LAD maksājumiem, un tad, kad paliks silts un saulains laiks, to būs grūtāk izdarīt, jo darbi saskries reizē. Paralēli tiek sagatavoti pēdējie rāmīši. Kā sāksies pavasara lielais skrējiens, tas būs vairāku mēnešu maratons.
28.04.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px