Šāgada maija bargo salnu postījumi atspoguļojas arī dārzos — daļa augļu koku apsaluši un par ražu šogad var aizmirst. ZS “Poļvarka” augļudārzs Sarkaņu pagastā nav izņēmums, un šis gads ieies vēsturē kā viens no tukšākajiem.
– Pavasara salnās krūmmellenes apsala, bet kāds zieds tomēr tika apputeksnēts un ogu ir tik vien, cik pašiem pamieloties. Jāsamierinās, ka mūsu dārzā kauleņkoki – ķirši, plūmes – šogad bez ogām. Cerīgi var raudzīties uz vīnogu ķekariem, bet vēl jau līdz ražai ir jāpagaida. Toties upenes, par laimi, ir ar ogām, un šogad tiek praktizēts vērtīgs pasākums – pašlasīšana, – tā sezonu raksturo Sarkaņu pagasta ZS "Poļvarka" saimnieks, augļkopības fanātiķis Ivars Svārpstons, kas kopš 1996. gada darbojas savā iemīļotajā nozarē.
Savulaik augļu dārzu Ivars Svārpstons veidojis kopā ar nu jau mūžībā aizgājušo selekcionāru, vienīgo Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktoru selekcijā Rūdolfu Dumbravu.
Augļu un ogu dārza platība saimniecībā "Poļvarka" pavisam ir 5,5 ha.
Saimnieks ir eksperimentētājs, kopj ābeļdārzu, ir 30 šķirņu vīnogas, pushektāra platībā aug upenes, aptuveni tikpat lielā platībā krūmmellenes, nedaudz smiltsērkšķu, aveņu, ķiršu, jāņogu un bumbieru, iestādīti arī sausserži. ZS "Poļvarka" īpašnieks nelieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, cenšas izlīdzēties ar dabiskajiem, bet tie ne vienmēr cīņā ar kaitēkļiem ir efektīvi. Ogas tiek tirgotas svaigā un saldētā veidā, veidojot dažādu dārza ogu komplektus.
– Manas rūpes šosezon saistās ar krūmmellenēm, kur praktiski ogu nav. Salna nokoda. Uz tām, kas atrodamas, vēl pretendē putni un lapsenes. Pirmais krūmmelleņu stādījums ir no 2002. gada. Tām ir 21. gads, un iepriekšējos gadus ogu raža bija laba. Šogad salnas ražu atņēma, bet krūmi tiek kopti un laistīti jo rūpīgāk. Arī ķirši ziedēšanas laikā nosala. No 50 ķiršiem tikai vienu skābo ķirsi tomēr atradu, ko aiznest sievai. Mums gads bez ražas – tie ir lieli zaudējumi, ja dārzs ir tukšs. Kompensācijām gan nepieteicos, jo daba ir daba, un mēs visi no tās esam atkarīgi.
Arī upenēm ķekari nav tik lieli, to ietekmēja sausais laiks. Taču upenes šogad tiek godātas. No daudzajām upeņu šķirnēm, kas bija agrāk, pārsvarā audzē šķirni ‘Titania' un ‘Zagadka', kas ir izturīgas šķirnes.
Ivars Svārpstons uzsver, ka upenēm šogad ir vērtība un upeņu dārzs salnās necieta: – Sakarā ar visu pavasara salnu radīto neražu upenes ir ļoti vērā ņemams produkts. Kad "Poļvarkā" tika iestādīts pirmais lielākais upeņu stādījums, pie mums brauca no Lubānas, iepirka ogas par 20-40 kapeikām kilogramā un veda uz Igauniju spiest sulu. Poļu saldētajām upenēm tad bija neticama cena – 10 centu/kg, tagad cena ir uzlēkusi līdz pat 4 eiro/kg. Tas varbūt ir pārspīlējums, bet upeņu vērtība ir atbilstīga. Protams, laukos gandrīz katram mājās ir 3-5 krūmiņi, un vairāk ģimenei arī nevajag, taču ir cilvēki, kas spiež sulas, gatavo pastilas, marmelādi un citus produktus.
Laukos jau nav, ko pasaukt palīgā, jo lauku reģioni iztukšojas. Tāpēc šogad tiek piedāvāta pašlasīšana, ja kāds vēlas, sazinās ar mani un brauc upenēs.
ZS "Poļvarka" ar bērnu palīdzību ir arī iekļauta LLKC katalogā www.novadagarša.lv, bet neviens jau no tālienes te pēc ogām nebrauks, jo degviela arī maksā naudu.
Saimnieks, stāstot par stādījumiem, cerības liek arī uz vīnogām. Iepriekš daudz darba ieguldījis, veidojot vīnogu dārzu.
– Man savulaik bija novirze uz vīnogām. Būs jau vienpadsmitais gads, kopš uzsāku veidot dārzu. Stādus iegādājos no Pētera Siliņa kolekcijas, kurš vīnogas audzēja Kalsnavas lidlaukā, saimniecībā "Gulbiškas", arī – no Fazekaša dārza Gulbenes pusē. Viņi ir mani guru, esmu vīnogu audzētāju sektā. Šķirņu ir daudz – ‘Jodupe', ‘Rondo', ‘Kijevas baltā', ‘Jubilejas', ‘Arkādija', ‘Festivāls', ‘Agra', ‘Jadviga', ‘Aļošenkin'… visas nenosaukt. No Latvijas šķirnēm vienmēr ogas ir ‘Zilgai'. Ogas audzēju svaigam patēriņam un arī spiežu sulu, bet vīna gatavošanai nav nekādas motivācijas. Taču, ja man tagad vajadzētu stādīt vīnogas, laikam to nedarītu, jo sausais atlikums ir ļoti mazs. Vīnogām, lai tās izaugtu, vajag 180 saulainu dienu. Mūsu vasaras nereti ir par īsu un par vēsu. Ir ļoti daudz darba pie zaru griešanas, laistīšanas, mēslošanas. Savējās vīnogas laikam nemēslošu, jo tas ir tāpat kā ar bezdarbniekiem – dod pabalstu, bet viņš izlaižas. Tāpat arī stāds izlaižas, kad dod minerālmēslus – tik meklē barības vielas.
28.07.2023.
