Vēsā un lietainā pavasara dēļ lauku saimniecībās nav vēl visi tīrumi apstādīti, bet zālei lietus ir pa prātam – aug griezdamās, un sēja notiek kopā ar piemājas mauriņa zāles pļauju.
Sākot ar otrdienas pēcpusdienu, Latviju sasniegs jauns ciklons ar lietavām, tādēļ šonedēļ turpināsies pļavu un lauku applūšana daudzviet Vidzemē, kā arī vietām Zemgalē un Latgalē, brīdina sinoptiķi. Svētdien, 23. maijā, ūdens līmenis visstraujāk kāpa mazajās Vidzemes upēs, lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās bija 33 milimetri Gulbenē un Priekuļos, kā arī 37 milimetri Zosēnos. Mēneša kopējā nokrišņu summa vietām Vidzemē jau pārsniegusi 100 milimetru jeb 100 litru kvadrātmetrā, kas ir aptuveni divreiz vairāk par visa maija normu. Sākot ar trešdienu, ūdens līmenis upēs celsies visā valstī. Plašākie plūdi iespējami Vidzemē un Zemgales austrumu daļā.
To, kādi apstākļi pēc lietavām ir laukos, kādi darbi pārlieku lielā mitruma dēļ iekavējas, centos noskaidrot, uzrunājot saimniekus.
– Ir traki, visas upes pilnas līdz augšai. Braucu pāri Bērzaunītei, ūdens līmenis pacēlies kā pavasara palos. Uz slapjajiem laukiem nevar tikt virsū ar tehniku, lai apstrādātu zemi. Kalsnavas pagasta "Gulbiškās" vēl kartupeļi nav iestādīti, bet plānots, ka iestādīsim 10 ha cietes šķirnes kartupeļu. Ko padarīsi, jāgaida, kad varēs, varbūt tiksim uz lauka tikai jūnijā, ja turpinās līt, – situāciju raksturoja Baiba Tīdemane.
– Visu, ko plānoju zemē likt, esmu salikusi, palikuši neiestādīti tikai kartupeļi. Taču nav jēgas aukstā un slapjā zemē stādīt, jo sapūs. Ābeles tikai vēl domā par ziedēšanu. Mēs ar lāpstu stādām jau kuro gadu. Toties 12. aprīlī sētie pelēkie zirņi jau krietni paaugušies, arī kāposti labi ieauga, – par lauku darbiem šajā lietainajā pavasarī pastāstīja Anita Bondare no
Visagala.
To, ka zemniekiem šis vēsais un lietainais pavasaris ir īsts pārbaudījums, atgādināja arī Varakļānu novada lauksaimniecības konsultante Janīna Grudule: – Pie mums ir ļoti slapjš. Graudaugi lielākoties ir iesēti, vēl palikuši griķi, arī kukurūza nav iesēta. Pēc novērotā arī piemājas dārziņos, kuriem vēl nav iestādīti kartupeļi, ir problēmas, jo uz pielijušā tīruma tehnika neriskē braukt, var arī iestigt. Arī stādīt kartupeļus aukstā un slapjā zemē nav ieteicams, kaut ir maija beigas. Kartupelis negrib gulēt tajā aukstajā "gultā". Ir jāķer katrs mirklis, skatoties, ko var izdarīt. Toties zāle aug vareni, būs bagātīga lopbarība. Pļavas gan ir ļoti slapjas, bet lopiņi ganās. Ļoti vajadzētu sauli, siltumu.
– Līst kā pa Jāņiem, kaut Jāņi vēl pēc nepilna mēneša, – laikapstākļu ietekmi uz lauku darbiem un kultūrām komentēja Ligita Tumanova. – Mētrienas pagasta "Cīrulīšos" iesēts ir viss – labība, zālājs, arī kartupeļi un gurķi ir augsnē. Tikai tagad vajag, lai viss augtu, lai nenoslīktu. Siltummīlošajām kultūrām arī vajadzīga saule, jo naktis ir vēsas.
Taču sarunā ar saimniekiem secinām, ka laiku nevaram ietekmēt – dabai savi untumi. Vienā gadā pavasaris ir par sausu, citā – par daudz mitruma.
25.05.2021.
