Biedrības “Latvijas lauku forums” sapulcināti, visi viedie cilvēki, kam rūp Latvijas lauki, no 14. līdz 16. jūnijam pulcējās Ērgļos. Sesto reizi dalībnieku ietekmīgākā tikšanās pulcēja vairāk nekā 300 dalībnieku no visas Latvijas — NVO aktīvistus, analītiķus, praktiķus, politiķus, ekspertus, uzņēmējus un viesus. Parlamenta darba laikā diskusijās, apkopojot domas, tika rasti turpmāko divu gadu prioritārie rīcības uzdevumi lauku attīstībai, kas ietverti rezolūcijā.
Latvijas lauku parlamenta organizācijā piedalījās biedrība "Latvijas lauku forums", vietējās rīcības grupas, desmitiem organizāciju un iesaistīto. Bija ieradusies pat Amerikas Savienoto Valstu Aiovas štata universitātes pētnieku grupas vadītāja profesore Kimberlija Zarekora, kas strādā ar lauku kopienām, identificējot dzīves kvalitātes uzlabošanu teritorijās, kurās būtiski samazinās iedzīvotāju skaits. Par vēsturisko atmiņu un lauku nākotnes izaicinājumiem runāja Lauksaimniecības un lauku konvencijas ARC2020 līdzdibinātājs Hanness Lorencens, notika darbs grupās, vietrade kopienās, moderatoru vadītas paneļdiskusijas, kā arī Ērgļu kultūrvides un Madonas novada uzņēmēju lieliskās lokālās produkcijas iepazīšana. Aktīvie centri bija Ērgļu saieta nams, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, Ērgļu TIC, Ērgļu multifunkcionālais centrs, radošā telpa "Stacija", R. Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki" u. c. Viesi dzīvoja "Jumurdas muižā", viesu namā "Kālezers", "Palīgs".
Tā kā Ērgļos bija sabraukuši viedākie cilvēki no malu malām, kuri mīl laukus, kas dzīvo arī vietā ar mazāk par 500 iedzīvotājiem, kur tuvākais veikals atrodas pat 30 km attālumā, kas nevar iedomāties Līgo svētkus un dzīvi pilsētā, kas paši rada prieku sev un citiem, gatavi sporta zāli iemainīt pret dārza darbiem, mēro tālu ceļu līdz skolai un ārstam, audzē visu paši, neraugoties uz to, ka pārtiku var nopirkt veikalā, notika aktīva iesaistīšanās pasākumā.
Apspēlējot to, ka foruma norises vietas nosaukums ir Ērgļi, biedrības "Latvijas lauku forums" un sadarbības partneru rīkotajā pasākumā triju dienu garumā cauri vijās putnu tēma. 15. jūnija centrālā pasākuma "Cīruļa dziesma" vadītājs Mārcis Feldbergs cita starpā arī novēlēja "Sadzirdēt putnus dabā un sevī!".
Mārcis Feldbergs mudināja aizdomāties: – Dzīvojam uz skumjas nots – laukos iedzīvotāju paliek arvien mazāk un mazāk, sarukšana ir acīmredzama, bet varbūt pakalpojumu kvalitāte ir svarīgāka par iedzīvotāju kvantitāti.
Šogad vērienīgā pasākuma vadmotīvs bija vieda lauku sarukšana – iedzīvotāju skaita samazināšanās, ekonomikas stagnācija, pakalpojumu pieejamības samazināšanās lauku teritorijās. Uzdevums – pārskatīt līdzšinējo lauku politiku, veidojot viedus, vietējās vajadzībās un mūsdienu iespējās balstītus proaktīvus un pārnozariskus risinājumus kvalitatīvas dzīves nodrošinājumam lauku kopienām.
Parlamenta atklāšanas pasākumā "Cīruļa dziesma" devīzi – "Ja tev rūp, kas notiek Latvijas laukos, tev ir jābūt šeit" Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pārfrāzēja: – Ja tev rūp, kas notiek Latvijas laukos, tev ir jābūt laukos.
Putnu tēmai atbilstīgi viņu konferansjē nodēvēja par "ambiciozo cīruli".
Ērgļu apvienības pārvaldes vadītāja, pieteikta ar epitetu "kārtīgs dzenis", Elita Ūdre novērtēja, ka Ērgļos cilvēki mīl savu pagastu, mīl savu vietu, kur dzīvo. Viņa minēja, ka tas atklājās arī parlamenta pasākumā "Spalvu bužināšana", kur arī "ērgļi izpleta spārnus". – Ir vērojama vairāku jauno ģimeņu tendence par dzīvesvietu izvēlēties laukus, – tā E. Ūdre.
Par "gudro pūci" nodēvētā Madonas novada fonda vadītāja Jogita Baune cita starpā uzsvēra, ka ērglēnieši prot izcelt savu vietu arī biedrību nosaukumos – "Ērgļa spārni", "Ērgļu skati", "Ērgļu sirds". Viņa novēlēja: – Pēc sajūtām būt kā ērgļiem – izdzirdēt kaut ko jaunu, nostiprināt zināšanas par zināmo, dalīties domās, lai tās "Latvijas lauku forums" aizstāvētu varas gaiteņos Rīgā.
– Broņislavai Martuževai nākamgad aprit 100 gadu, – iedvesmas uzrunā atgādināja fonda "Rakstītāja" pārstāve Anna Egliena, attiecībā uz vietējo biedrību darbu, personiskā spēka un varēšanas nozīmi citējot dzejnieci: "Uz priekšu svied, lai priekšā rastos."
Lauku partnerības "Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece mudināja domāt par lēmumu pieņemšanu un rīcību, stimulējot aktivitāti un ilgtermiņa rīcību teritorijas attīstības veidošanai.
Biedrības "Latvijas lauku forums" izpilddirektore Anita Seļicka uzrunā minēja, ka desmit gadi pagājuši kopš pirmā Lauku foruma un nevar teikt, ka nekas nestrādā un nav izdevies. Aktīvi cilvēki joprojām ir katras apdzīvotas vietas prioritāte, kas, sapulcējoties parlamentā, stāsta īsto realitāti, īsto dzīvi, arī skarbo. Viņa nosauca sešus lauku kopienu parlamenta darba būtiskus akcentus: atklāti, patiesi, brīvi, lietderīgi, drosmīgi, ar aktīvu klātbūtni. Izskanēja pamudinājums rast vīziju, kā "no apakšas uz augšu" var ietekmēt situāciju. Viņa atgādināja: – Nekas, ka laukos esam mazāk, bet darbojamies gudrāk un viedāk. Lai demokrātija notiktu, ir neatlaidīgi jāstrādā.
Parlamenta darbā runātāja izcēla ieguldījumu kopējā lauku balsī – lauku kopienas var izteikties un ir sadzirdētas vajadzības: – Mums nav spēcīga lobija un finansējuma, lai ko darītu vairāk. Taču soli pa solim lauku kopienas runā vienā balsī, kas ir svarīgi, lai sadzirdētu. Arī Madonas novadam diskusijās ir būtiski uzzināt, kādā virzienā doties tālāk. Administratīvi teritoriālā reforma iedzīvotāju vērtējumā ir joprojām sāpīgs punkts. Tiek veidotas iedzīvotāju padomes, bet būtiski, lai tās darbotos ne jau formāli, ķeksīša pēc. Svarīgi ir lauku lietas dzirdēt arī Latvijas politikas veidotājiem.
Par to, vai kas mainīsies pēc parlamenta, uzrunātais Māris Olte uzsvēra: – Nav viegli ko mainīt, bet pēc šī pasākuma mainās iedvesmas līmenis. Svarīgi ir atrast virsaišus. Tas ir tāpat kā redzēt koku un secināt – var izaugt.
Parlamentā par lauku reģionu viedās attīstības stratēģijas iespējām un efektīviem rīkiem lauku kopienu izaugsmei ziņojumus sniedza gan Latvijas, gan dažādu Eiropas valstu augsta līmeņa amatpersonas, lauku attīstības eksperti un praktiķi. Piedalījās Lietuvas Seima deputāte Guoda Burokienė, Eiropas Lauku pakta koordinācijas biroja vadītāja Pascale van Doren un ministra vietnieks Čehijas Reģionālās attīstības ministrijā Radim Sršeň kopīgi izcēla Latvijas un ārvalstu risinājumu pieredzi, identificējot izaicinājumus un prioritātes lauku telpā vietējā, reģionālā, nacionālā un Eiropas mērogā.
21.06.2023.
