5. februāra lauksaimnieku protesta pasākumā Latvijā starp 16 pilsētām nedzirdējām pieminām Madonas novadu, taču tas nenozīmē, ka lauksaimnieku pārstāvji nepiedalījās un nepievienojās kādā citā pilsētā organizētam tehnikas braucienam.
Ošupes pagasta ZS "Briežkalni" saimnieks Rolands Baltais stāstīja, ka 5. februārī rīkotajā protesta pasākumā no Ošupes pagasta ar savu lauksaimniecības tehniku piedalījās piecu zemnieku saimniecību pārstāvji.
– Ja mums ir tik liels novads, tad kādam taču bija jāpārstāv arī Madonas novada lauksaimnieki, – sacīja ZS "Briežkalni" saimnieks Rolands Baltais.
Viņaprāt, Madonas novadā taču ir tik daudz zemnieku saimniecību, bet nav aktīvu sabiedrisko organizāciju un līderu, kas koordinētu.
Kad lauksaimnieku protests beidzies, jautāju, vai redz risinājumu nozares problēmām un zemnieku prasībām.
Rolands Baltais telefona sarunā stāstīja: – Jā, daudz degvielas iztērējām, ar traktoriem pa šoseju braucot. Šī bija pirmā akcija, kur piedalījos. Bijām tālu aizbraukuši, uz Latgales pusi, pabremzējām satiksmi pat uz lielās Daugavpils šosejas. Uzmanību pievērsām, kopā ar mums brauca vēl kādi 30 traktori. Savam traktoram, kam priekšā lāpsta, biju uzrakstījis "Nebūs zemnieka, nebūs pārtikas". Arī citiem traktoriem bija uzraksti. Man ir tāda pārliecība, ka par lauksaimnieku problēmu risinājumu ir jācīnās, nevar palikt malā. Tagad gaidīsim, kas būs tālāk, jo kaut kam ir jāseko. Vismaz Zemnieku saeima turpina sarunas ar zemkopības ministru, ar valdību, kaut ko jau sola risināt.
Uz jautājumu par to, kādas problēmas izjūt, strādājot savā saimniecībā, Rolands Baltais atklāja: – Man personīgi ilggadīgo zālāju atjaunošana bremzē attīstību. Zemi, kur ir ilggadīgie zālāji, izpērku, un, ja nedrīkstu apstrādāt, nedrīkst uzart, tad iznāk zaudēt. Graudkopībā satrauc izdevumi, kas aizvien pieaug, bet graudu iepirkuma cena
ir maza. Latvijā turpina ievest graudus, kaut gan varam saražot paši. Vai tad var strādāt tikai ar cerību? Taču esam neatlaidīgi, turpinām sēt un audzēt graudaugus. "Briežkalni" ir konvencionālā saimniecība, bet "zaļais kurss" ietekmē visus lauksaimniekus.
Apmeklēju LLKC Madonas konsultāciju birojā organizētās mācības par integrēto augu audzēšanas sistēmu graudkopībā, kur bija piesaistīti speciālisti. Atbalstu un pievienojos visām zemnieku prasībām, arī birokrātijas mazināšanai. Pieteikties maksājumiem, izmantot vietni "Mans lauks" u. c. sistēmas, ir sarežģīti, ja neesi IT speciālists. Pats nemaz nemēģināju tur ielauzties. Sadarbība ar LLKC ir laba, speciālisti sniedz palīdzību. Fotofiksācija arī ir līdz šim nebijusi prasība. Lai nofotografētu savus laukus, braucu turp četras reizes, un, ja vēl neizdodas, tad saprotu, ka daži atmet tam ar roku. Brīnos, vai LAD ierēdņi var visām fotofiksācijām izsekot līdzi un iedziļināties. Ja vēl viss būtu labi ar mobilajām aplikācijām un nosūtīšanu.
Uz jautājumu, vai sekos turpinājums Latvijas lauksaimnieku protesta pasākumiem, "Briežkalnu" saimnieks sacīja: – Negribētu jau, bet, ja akcija tiks rīkota, iespējams, būs jābrauc.
Arī Ošupes pagasta ZS "Janči" saimnieks Jānis Ozolnieks piedalījās 5. februāra protesta braucienā, kas notika Rēzeknes pusē.
– Ja protesta pasākums būtu organizēts Madonā vai Barkavā, tad tas būtu tuvāk. Šoreiz mums no Ošupes pagasta tuvāk bija pievienoties traktoru kolonnai Rēzeknē. Mums, zemniekiem, vajadzēja parādīt, ka mēs arī esam, lai izprot mūsu situāciju laukos un uzklausa sasāpējušās problēmas. Neko nedarot, mēs arī neko nepanāksim.
Saimniecībā "Janči" nodarbojas ar graudkopību. Par graudu importu neviens graudaudzētājs nepriecājas. Latvijā zemnieki spēj izaudzēt graudus gan pārtikai, gan lopbarībai, – ir pārliecināts "Janču" saimnieks.
16.02.2024.
