Šis gads lopkopībā ir sarežģīts. Zāles kā tādas pirmajā pļāvumā bija ļoti maz. Kuram puse, kuram mazāk par pusi, arī otrajā pļāvumā zāles masas tikpat kā nebija.
Lopkopības saimniecībām lopbarības sagāde šogad ir ļoti aktuāla, un daudzi priecājas par lietu, jo ir cerība uz atāla zāli.
Arī saimnieki apstiprina – pagājušajā gadā no viena hektāra ilggadīgo zālāju novāca kādus 15 ruļļus, bet šogad tikai 5 ruļļus, kas jau arī ir rādītājs. Jānopļauj vismaz 3 hektāri, lai sagatavotu to, ko pagājušajā gadā varēja sagatavot no viena hektāra. Lopkopībā nav labs gads.
– Parasti citus gadus, cik es saimniekoju, ir vai nu pirmais pļāvums labs un otrā nav, vai nu pirmā nav un otrais labs. Bet šis gads ir tāds, ka zāles masas nav nevienā pļāvumā. Domāju, ka vissarežģītāk ir tām saimniecībām, kuras gana lopus, jo sausumā un karstumā zāle izdegusi, barības trūkst. Mēs nezinām, kad ataugs brūnās pļavas, kur ieilgušajā sausumā visu iespējamo zāli lopiņi noēda. Izpētām visu, kur var kādu zāli dabūt, pat kaimiņam paprasām. Kad lietus pārstaigāja, varbūt kāda daļa zāles vēl paspēs ataugt. Maz ko ziemai gatavot, kaut nopļautas ir visas pļavas. Mums ir gan slaucamas govis, gan gaļas lopi. Labi, ka ir arī zemākas vietas, purva zāles, un gotiņas ēd visu ko. Izslaukumi svārstās, jo svarīga ir barības vērtība, – telefonsarunā atklāja Lidija Kūlīte, kas saimnieko Praulienas pagastā.
– Pagājušajā gadā sagatavojām kādus 5000 ruļļu, šogad – 2000, ar to mūsu ganāmpulkam ziemai nepietiek. Pagaidām ir cerība uz atālu. Ja būs, tad labi, ja ne, rudenī govis būs jābrāķē un jālikvidē, – situāciju raksturoja ZS "Dāvelnītis" saimnieks Māris Picka Ērgļos.
Kā pārtiek gaļas lopi, jautāju Ievai Galiņai. Saimniecība "Lejas Vāveres" atrodas Mārcienas pagastā. – Ganības ir tādas, kādas nu ir, un mūsu lopi laužas ārā, apēd krūmus, pat visus latvāņus noēduši, laimīgi. Mums ir sagatavota skābbarība, bet siena nav nemaz. Zāle tagad pēc lietus pamazām ataug, bet ne jau tā der sienam. Ja vajadzēs, būs jāpērk, taču jāskatās kvalitāte.
Dabas aizsardzības pārvalde 8. augustā Rēzeknē rīko slēgtu rakstisko izsoli par 100 siena ruļļu atsavināšanu. Siena ruļļi atrodas Krustkalnu dabas rezervātā, izsoles sākumcena – 5 eiro par rulli. Agrāk siena ruļļa izsolē noteiktā sākumcena bija 2 eiro.
Lai pabarotu govi, dienā nepieciešami vismaz 10-12 kilogrami siena. Vienā siena rullī ir ap 200 kilogramu, tas nozīmē, ka no viena ruļļa pietiek labi ja trim nedēļām. Šogad šāds rullis ir gandrīz zelta vērtē, jo, pirmkārt, sienu savākt ir krietni sarežģītāk nekā citus gadus.
2023. gada pavasaris nesis problēmas lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību, ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.
Eiropas Komisija bloka 27 dalībvalstīm kopumā piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tostarp Latvijai atvēlēti nepilni 6,8 miljoni eiro. Latvijā arī plānoti vairāki pasākumi, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
01.08.2023.
