“Vidzemnieku dārza svētkos 2023” tika sveikta arī Varakļānu novada piemājas saimniecība “Cinīši”, kur Ivetas un Edgara Nagļu ģimene nodarbojas ar kazu ganāmpulka audzēšanu un kazas piena pārstrādi. Mājražošanā tiek gatavots kazas piena siers un saldējums.
"Cinīšos" saimnieko trešajā paaudzē, izmanto 30 ha zemes. Tajā ir divi ganāmpulki – gan slaucamās kazas, gan gaļas kazas. Abos ganāmpulkos kopā novietnē ir vairāk nekā 60 kazu.
"Cinīšos" produktus ražo no tās izejvielas, ko iegūst saimniecībā, – kazas piena, nodrošinot videi draudzīgu saimniekošanas un ražošanas procesu.
Saimniece Iveta atklāj, ka visi strādā kā pašnodarbinātās personas, jo Latvijā ģimenes saimniecībai īsti nav formulējuma.
– Katram ir sava joma, kur darboties. Saimnieka Edgara Nagļa darba lauciņš ir tehnika, barības sagāde. Meitas Jolantas pārziņā ir kazas piena produktu ražošana, grāmatvedība un sabiedriskās attiecības, saimnieces Ivetas joma ir veterinārija, slaukšana, pārraudzība un piena piegāde galaprodukta ražošanai. Dēls Jānis pārzina gaļas šķirņu kazas. Ar mums dzīvo arī vecmamma Valentīna Zaube, kas kopsaimniecību laikos ir strādājusi par veterinārārsti, un vienmēr noder viņas padoms, – tāds ir kopdarbības raksturojums "Cinīšos".
Nagļu ģimenē ir nolēmuši saimniecību pakāpeniski uzticēt jaunajiem, lai ganāmpulku uzturētu Jānis, bet pārstrādē darbotos Jolanta. Jānis ir mācījies saimniekot jau no bērnības, tas ir kā dzīvesveids. Viņš Jēkabpils agrobiznesa Barkavas struktūrvienībā ir arī apguvis zināšanas lauksaimniecībā.
Uz vaicājumu, kā ģimene izvēlējās turēt kazas, Jolanta atcerējās pirmsākumus: – Agrāk mums bija govis, bet mēs, jaunā paaudze, vecākiem pateicām, ka ar govīm neņemsimies. Sākumā tika iegādātas divas kazas, jo kazas pienu vajadzēja veselības nostiprināšanai. Pēc tam jau bija 5, 10, 16… Pirmās tika salasītas pa visu Latviju, atvestas arī no Daugavpils puses, Cēsīm. Kaimiņi jau teica, kas tad tagad būs, jo kaza dod maz piena. Beigās tomēr sanāca. Par kazas piena noietu nevajadzēja daudz domāt, jo sadarbojāmies un kooperējāmies ar SIA "Burkānciems" Ļaudonas pagastā, kam pienu vajadzēja siera ražošanai. Saldējums bija mana "trakā" ideja, kas radās nakts vidū. Pirmie eksperimenti bija ar dažādiem rezultātiem, neatlaidāmies, solis pa solim, līdz viss aizgāja līdz kvalitatīvam produktam. Sākām piedāvāt degustācijām, cilvēkiem garšoja. Tā nolēmu ideju attīstīt tālāk.
Sākumā šaubījāmies, vai vispār kāds kazas piena produktus pirks, jo katram laukos ir govs mājās, piens ir pieejams. Izrādījās, ka kazas piena produkti tomēr ir pieprasīti, jo ir alerģiski bērni, ir veselības problēmas un vienkārši labi garšo.
No piena līdz produktam
Attīstīt ideju par kazas piena produktu ražošanu nolēma Jolanta Nagle. Jolantai pēc mācīšanās Varakļānu vidusskolā sekoja pirmā darba pieredze, kas bija vajadzīga, lai saprastu, ko īsti dzīvē vēlas. Sapratusi, ka nepatīk trokšņi, steiga, skriešana, ka lielpilsētas nebūs vieta, kur gribētu strādāt, bet gan patīk laukos. Sekoja mācības lietvedībā JAK Barkavas struktūrvienībā. Ļoti vērtīga bija piedalīšanās LLKC Madonas konsultāciju biroja mācībās lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai, kur, izstrādājot biznesa plānu, ar savu ieceri varēja piedalīties konkursā "Tu vari vairāk!". Daudz zināšanu deva kursi uzņēmējdarbības pamatos Madonas biznesa inkubatorā.
– Vienā brīdī sāka likties, ka visu nepieciešamo dzīve sāk mest tieši sejā, vajadzīga tikai ieinteresētība un vēlme strādāt. Iepazīstoties ar Madonas Biznesa inkubatora komandu, sāka rasties kontakti, tapa biznesa plāns par kazas piena pārstrādi. Uz biznesa ideju konkursu "Laukiem būt!" aizgāju jau ar savu produktu. Taču tas bija tas gads, kad pārsvarā dominēja ķiploku pārstrādes idejas. Man biznesa plāns bija pirmā nopietnā zināšanu apguve finanšu plānošanā mērķa sasniegšanai, mārketinga izpratnei, jo pēc specialitātes esmu lietvede. Pārtikas mājražošanu esmu apguvusi pašmācības ceļā, kā arī, uzklausot citu saimnieku pieredzi. "Cinīšos" gatavojam mīksto kazas piena sieru. Kazas piens ir cimperlīgs, pārstrādē ir jāzina daudz knifiņu un jāpiešaujas (temperatūra, ilgums). Bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai nonāktu līdz labam galaproduktam. Pirmo kazas piena sieru, arī saldējumu mēģināju gatavot līdzīgi kā no govs piena, un tur nekas nesanāca. Tehnoloģija tika izstrādāta no nulles, pa posmiem. Kazas piena produktu gatavošana mājās tomēr saistās ar roku darbu, un katrs gabals tiek apglaudīts, lai iegūtu vēlamo formu. Ar laiku, ieklausoties patērētāju vajadzībās, piedomājām arī par iepakojumu. Analīzes divreiz mēnesī vedam uz Ulbroku, jo papīriem ir jābūt kārtībā. Reizēm liekas, ka mājražotājiem prasības ir vēl stingrākas, nekā lielajiem.
Arī kientam ir jābūt pārliecinātam par produkta kvalitāti, visam jābūt ar garantiju. Tāpēc jau ir PVD prasības, kam jāpielāgojas, – atklāj Jolanta.
Brauc uz tirdziņiem
"Cinīšu" produktu piekritēji atrodas Varakļānos, kas ir pirmie, uz kurieni produktus ved regulāri, ir būts arī tirdziņos Madonā.
– Mūsu produkciju ir iecienījuši arī citos novados, piemēram, Preiļu novada cilvēki, braucam gan uz Riebiņiem, gan uz Līvāniem, esam bijuši arī Viļānos, Kārsavā, Rēzeknē. Dienā kaza dod 1,5 līdz 2 l piena, pārstrādājam, to, ko izslaucam, un viss aiziet pārstrādē un nonāk apritē. Produkcijas reklāmai pat nav vajadzīgi sociālie tīkli, jo viss, ko saražojam, tiek realizēts, – stāsta Iveta Nagle.
Jānis Naglis par savu jomu – gaļas kazām – stāsta, ka to nav daudz, un viss pagaidām nonāk pašpatēriņam. Bijis viens periods, kad saimnieki, kas izvēlējušies vairs kazas neturēt, to piespēlējuši "Cinīšu" ganāmpulkam.
Izmēģina, kā ir uzņemt tūristus
"Cinīši" pirmo gadu piedalījās arī "Mājas kafejnīcu dienās".
Jolanta Nagle par šo uzdrošināšanos ir gandarīta: – Uzņēmāmies šo lomu, lai cilvēki var atbraukt, iepazīties ar lauku saimniecību, nogaršot kazas piena produktus. Izmēģinājām, kā ir lauku saimniecībā uzņemt tūristus, vai varam šajā jomā arī darboties. Arī mums vajag zināt, ko cilvēki vēlas, kas patīk, kas nē. Skaidrs, ka dzīvnieki patīk visiem, patīk arī tos fotografēt. Īpaši bērni mīl apraudzīt mazos kazlēnus, ko speciāli atlasījām un ievietojām nelielā aplokā apskatei. Domāju, ka izdevās, ļaudis aizbrauca ar pozitīvām emocijām. Tātad laukos var arī uzņemt ekskursijas, lai popularizētu savu saimniecību. Taču tad arī ražošanas apjomam ir jābūt lielākam. Pagaidām mums nav tik daudz produktu, kaut arī iepirkumu piedāvājumi jau izteikti.
Kazas – ar vārdu un raksturu
Interesējoties par to, cikos un kā "Cinīšos" kazas ir pieradinātas pie slaukšanas, kāds ir to raksturs, Iveta Nagle atklāj: – Kazas ir guļavas, tāpēc varam ilgāk pagulēt, jo kazas slaukt var pēc 8, tās arī agri iet pie miera. Pa dienu kazas ir ganībās, bet vakaros jāsadzen novietnē, ir jāuzmana no klaiņojošiem suņiem, arī vilkiem.
Atceros, cik grūti bija laikā, kad govis vajadzēja slaukt 5 rītā, jo agri pēc piena ieradās mašīna. Slaucu ar rokām, un to var izdarīt, kamēr slaucamo kazu nav pārāk daudz, arī pienu atdod vairāk. Saka, ka kaza ēd visu, bet tā nav, mūsējās ir izvēlīgas. Arī rakstura ziņā ir visādi izlēcieni, arī apvainošanās, kad griež galvu prom. Tas ir bezgalīgais stāsts, jo mums katra kaza ir personība ar vārdu, par tām varam stāstīt ilgi un daudz. Darbs ar dzīvniekiem tāpat nozīmē 7 dienas nedēļā, vien piena pārstrādi var plānot, parasti darbošanās mājražošanā ir piecas dienas nedēļā, svētdiena un pirmdiena ir brīvākas, arī kazu "dekrēta laiks". Savukārt brīvdienās bieži ir jādodas uz tirdziņiem.
25.08.2023.
